Agrāk man ļoti patika Mrs. Lapsas teorija par to, ka vislielākā problēma cilvēkos ir tas, ka viņi visas savas izmaiņas vēlas sākt ar rītdienu, piemēram - no rītdienas es atmetīšu smēķēšanu u.tml., bet izmaiņas nekad nesāk ar šodienu, ar šo pašu brīdi. Es šo likumsakarību veiksmīgi apeju, visu pagājušo nedēļu katru rītu cēlos ar domu, ka nu šodien gan es sākšu mācīties, lidz beidzot ap pusnakti atklāju, ka atkal neesmu mācījusies, un vai tad es pusnaktī sākšu mācīties, kāda jēga? Un tad lidz diviem/ trijiem lasu...
Lasu...
Tas atkal noved pie VIŅA - neatkārtojamā un ideālā, Remarka. Tikai nez kāpēc man "Triumfa Arka" liekas pārāk salda, kaut kas nedaudz uz meksikāņu ziepenes modi... vai tiešām es to saku... par Remarku... Zaimošana? Tik traki kā Aleksandra Dimā dēla "Kamēliju dāma", protams, nav... nez vai kaut ko vēl saldāku var sarakstīt. Varētu pamēģināt, toreiz ar to sentimentālo vēstuli baigi labi sanāca, vajag tik salikt iekšā visu, kas liekas smieklīgs un banāls, nedaudz iestīvināt ar vecmodīgu pieklājību...

Šodien sapratu, ka plejieris man ir vitāli nepieciešams. Tajos lauku autobusos skan LR 2, piecas minūtes un es gribu nogalināt apkārtējos ar pirmo priekšmetu, kas gadās pa rokai, vēl piecas un gribu nogalināt pati sevi. Paveicās jo bija līdzi "Kabinets" un es pārlieku iedziļinājos Grūtupa fascinējošajā personībā. Laikam būs jāpiekrīt Zanei viņš ir foršs. Pie tāda būtu interesanti praksi strādāt, lai gan tādā gadījumā būtu jāsāk mācīties...