Sensenos laikos, aiz trejdeviņiem laukiem un trejdeviņiem grāvjiem, es otrajos ziemassvētkos mēdzu doties pārgājienā - lielā barā, kaut kur Tīreļpurva biezokņos, ar klaigām, apmaldīšanos un medību vējasuni, Бубенец Радость, stirnu trenkāšanai. Un vakarā mani veda mājās spilgti zilās krievu kamanās, Orlando pie sakām parasti piesēja lielos čigānzvārguļus un visu ceļu bija džigi-džigi-zvārguļi-skan, un ja samiedza acis tā, ka viss sāk migloties un dubultieties, parastais vienjūgs pārvērtās par īstu русская тройка iejūgu. Un kņazisma izjūtai pietrūka vien pūkaina roku sildītāja un zvērādu flaneļa segas vietā.