Neciešu gulēt pa dienu!
Bet pēdējā laikā tā ir gluži fiziska nepieciešamība, pienāk tāds brīdis, kad vienkārši izslēdzos un labāk ir ja tas notiek tad, kad esmu apgūlusies nevis vēl klanos par krimināltiesību grāmatām.

Un pēc tāda dienas miega esmu kā no Marsa (jā, tieši no Marsa nevis no Venēras kā tajā grāmatā, un manā horoskopā arīdzan).
Vienīgais, ko mans vēl iemigušais prāts ir spējīgs apstrādāt ir

un šūpoties līdzi Tim Booth (tā paša kas James solists, vismaz bija tāds, kad pēdējoreiz sanāca kaut kāda klausīšanās) un Angelo Badalamenti kopdarbam Booth & The Bad Angel (The myth of kissing princes is they turn into toads). Vispār malači puikas, man vēl jo projām ļoti, ļoti patīk!