Kristīne Fallinga 1963 – (šķiet, ka vēl jo projām dzīva)

Ineresants bioloģisks fenomens.
Nesaista ar to ko ir izdarījusi, bet ar to kāda ir.
Viņa bija otrais bērns ģimenē – 65 gadus vecam tēvam un 16 gadus jaunai (vārds vecs šeit явно ir nevietā) mātei. Nav jābūt biologam lai saprastu, ka bērns nebūs īsti normāls.
Kristīne slimoja ar epilepsiju, un lēkmju mazināšanas nolūkā saņēma neskaitāmas zāles. Psihologi viņu apraksta kā „dull-witted”, latviski šķiet būtu – pastulba, bremzēta, kaut kā tā.
Bērnībā viņai ļoti patika kaķi (bildē arīdzan viņa glauda kaķīti). Nožņaugt, nomest no lieliem augstumiem, lai pārbaudītu viņu deviņu dzīvību eksistenci.
Viņas ģimene dzīvoja diezgan lielā trūkumā, turklāt vecāki konsekventi rīkoja skandālus, pēc viena no tādiem Kristīni un viņas māsu pat uz laiku ievietoja patversmē.
1977. gadā – 14 gadu vecumā, viņa apprecējās, vīram bija pāri divdesmit (man gan nav īsti skaidrs, vai Floridas štatā tiešām var precēties tādā bērna vecumā). Kristīne, protams, piekopa ģimenes tradīciju – skandālus, vienā no kuriem uz nabaga vīru tika sviesta 11 kg smaga stereo iekārta. Laulība nebija ilga, kā jau lielākoties 14 gados veidotās attiecības, vien nieka sešas nedēļas.
Pēc laulības iziršanas viņa mierināja sevi ar konsekventiem iebrukumiem (kopsummā 50 iebrukumiem) slimnīcās, sūdzības bija visdažādākās – sākot ar sarkaniem punktiem un beidzot ar čūsku kodumiem. Neatceros, kā šo sindromu sauc, bet ārstu terorizēšana nav nekas neierasts.
Tā kā Kristīnei bija grūti atrast darbu, viņa piepelnījās pieskatot bērnus.
Te sākas klasiskā daļa.
Lielākā daļa – teju vai visi, viņas pieskatāmie gāja bojā – pēkšņi pārstāja elpot. Taču, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, aukli neviens neturēja aizdomās.
Pēdējam bērnam, ko viņa nogalināja, autopsiju pārmaiņas pēc veica kompetents patologs, jo atklāja, ka bērns miris no nosmacēšanas.
Policijas iecirknī Kristīne atzinās trijās slepkavībās par kurām bija apsūdzēta un vēl trijās, par kurām nebija apsūdzēta. Viņa stāstīja, ka balsis viņai dziedājušas "Kill the baby"
Kristīne Fallinga:
"The way I done it, I seen it done on TV shows, I had my own way, though. Simple and easy. No one would hear them scream."