Laikam jāatzīstas, ka pēdējā laikā esmu tāda pārāk jūsmīga.
Visticamāk ka pie vainas ir TĀS divas.
Mūžīgā disharmonija ir pārvērtusies vislielākajiā iņ-jaņ harmonijā.
Tā vien liekas, ka tūlīt izlīdīs pa ausīm ārā un sāks spriņģot pa istabu, attiecīgi - viena bērstot puķītes no glīša klūgu groziņa, otra bārstot naglas - deviņcollīgās, no čaukstīgas brūnā papīra tūtas.

Iemeslu nav jēgas meklēt - tāda vienkārši nav.