Totāli varu saprast vēlmi nozust, varu saprast vēlmi izgaist, bet nekad un nekādi nesapratīšu apzinātu draugu un tuvinieku sāpināšanu, turklāt episkos mērogos.
Man liekas, situācijā, par kuru runāju, īsti nav nekāda došana un ņemšana. Ja tā padomā - vispār nav tādas došanas - ņemšanas. Ir ņurckulī sapiņķerējušies dzīpari.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}