|
[Sep. 17th, 2017|06:03 am] |
Kamēr mirubetnenomiru, cīnījos (lai kā tas arī izpaustos) citreiz par, citreiz ar survaivalu, tikmēr man viņa ņerkstēšana likās mērena nekaunība: es taču tev atstāju visu, aizbraucu ar pāris vasaras drēbēm, kuras tāpat te nemaz nevaru uzvilkt; tev palika mājas, viss kopīgi sarūpētais un iesāktais, tev palika pilsēta, un tev ir tava ģimene un draugi - kas tev ko ņerkstēt, kamēr es te agonēju, un visi mani mēģinājumi parāpot uz priekšu beidzas ar saļimšanu un izmirkšanu rāvā. Tagad, kad sēžu pie sava galda (ko es teicu par desku? gan drīz piepirkšu tam arī topu) muižas burvju tornī, par kuru vasaras lielā eiforija jau noplakusi - pierasts, mājas, taken for granted utt -, varu sākt saprast arī viņa ņerkstēšanu. Arī viņam būtībā pie D, kas nav dirsa, bet Domingo, ir pieaudzis B - tāpat kā man pie B pieaudzis D, un savā ziņā bija tā, it kā tur pēkšņi un nesagatavota būtu palikusi es. B bija tas, kas ņerkstēja un kam tur klājās tik briesmīgi grūti. D tikmēr bezgaumīgi, toties ļoti skaļi brēca (Labās Gaumes Ordnungatoram bija lielie prieki un jautrība, Ordnungatoram vispār bija jautrības un atriebes saldmes pilns gads, bet lai jau katram tiek tas, pēc kā visvairāk tiecas), toties turpināja celties uzreiz pēc pamošanās, dzīvot un kruķīties. Viņā tomēr ir tik daudz B. Vakar viņš man stāstīja par vienu dīlu, un sanāca tā, ka es viņu mudināju nebūt tik apzinīgi prātīgam, es viņu drusku filipinizēju un ķīnizēju. Tikmēr es uz ielām dažreiz izdaros kā filipīnisks sivēns šejienes izpratnē vai arī austrumnieciski pārpieklājīgi. Mums nav bipolāro traucējumu. Mēs esam Ziemeļrietumi-Dienvidaustrumi. Un ceru tāda arī palikt. |
|
|
Comments: |
| From: | zum |
Date: | September 17th, 2017 - 08:37 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, tā ir, divas pasaules puses. Ar to Tev bija jarēķinās. | |