Interesants viedoklis, paldies. Man laikam ir gluži pretēji: idejiski letsplejus saprotu - kā b/vlogus, kā vēlmi šērot savus piedzīvojumus. Man arī patīk pastāstīt, kā man tajā'n'tajā spēlē šodien gāja. Bet skatīties gan nemūžam. Pirmkārt, bīstos spoileru. Man vienmēr liekas ka to spēli, kuru desmit gadus neesmu aiztikusi un neaiztikšu vēl desmit, kādreiz izspēlēšu citādāk, un, kas smieklīgākais, tā tiešām arī notiek: dažkārt neticamā kārtā iesēžos kaut kādā laika mašīnā un tiešām arī izspēlēju kādu vecu klasiku savādāk - turklāt nesaspoiloti un pamanos pati visu ko sajūsmināti atklāt. Otrkārt - nu kā: ja spēle interesē/patīk, tad spēlē pats. Ja neinteresē, tad nafig vispār skatīties.

(Reply to this) (Parent)