Es šobrīd esmu apmetusies pie Biķernieku trases. Tur notiek skaļš eņeņeņ. Krutie sportskāri un tā. Tu, cilvēks, gribi kaut ko mierīgi padomāt, parakstīt, a tev ausīs visu laiku īīīēēūū un žžž, tad bišku apklust, bet tāpat visu laiku ir trauksme, jo zini, ka tūliņ kuru katru mirkli atkal tieši ausī iebļaus savu īīīūū. Pizģec,nu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aaa, jess, es spēju šito pilnīgi saprast un reāli jūtu līdzi. Un to gaidīšanas trauksmi arī! Nu jā, klusās skaņas es ņemu ar ausu aizbāžņiem, bet uz šito man būtu Eno un neslēpts tuvums.

Bet citas skaņas tev nebesī - tikšķoši puksteņi, čāpstināšana?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*Nevis tuvums, bet riebums. Rakstu ar planšeti.

(Reply to this) (Parent)

Neko citu nevar dzirdēt cauri tam elles troksnim, un neko citu nevar padomāt, ja visu laiku jādomā: nu, kur vēl lai sprūk, kur?!

(Reply to this) (Parent)