|
Apr. 26th, 2013|08:12 pm |
Mums ar Tevi droši vien viss paciešams. Esam ēduši sardinellas ar visām asakām, maltu gaļu ar spalvām un kauliem, redzējuši kā sviesta paciņas dēļ nosit cilvēku (es esmu redzējusi. kādu vecu vīru grūda laukā no rindas un viņš atmuguriski krita ar galvu pret apmali. rinda stāvēja no pieciem rītā un gaidīja atveramies kiosku aiz unīša).
"..lielākoties redzu sievietes ap gadiem 45 un vecākas. Darbinieces smēķētavā stāsta — tik vecas kā viņas, neņemot darbā pat lielveikals"
Tās jau arī droši vien nav viegli nobaidāmas.
Bet.
"Liela daļa atbraukušo bulgāru atkal aizbraukuši prom nenostrādājot trīs mēnešus, jo darbs grūts un alga maza. Ar darbu vienā maiņā nevar nopelnīt pat minimālo algu. Istabas biedrenes piehaltūrē, uzkopjot viesstrādnieku kopmītnes."
Te arī atbilde uz Tavu jautājumu "kam neciešami?". Bulgāriem neciešami. Mūsējiem nav izvēles. Jāpacieš viss. Ja nu vienīgi var braukt meklēt darbu ārzemēs, bet atgriežoties, iespējams, tautieši nositīs ar akmeņiem.
Varbūt kaut kad uz vecumu pats aizlaidīsi peļņā. Tur arī sapratīsi, ka neciešami darba apstākļi nav norma. |
|