| Kopīgi hobiji vieno vai šķir? |
[Jan. 17th, 2012|04:05 pm] |
Varētu domāt, ka, ja diviem dūkulīšiem ir viens hobijs un aptuvena orientēšanās interesējošajā tēmā, tad dūkulīšiem, vismaz hobija ietvaros, jādzīvo saticīgi kā baltiem gulbīšiem. Lika drusku pagaidīt!
Mēs ar vīru, lūk, esam tā dēvētie geimeri. Spēlējam puslīdz vienas un tās pašas spēles - gan online (pagātnē), gan offline (vēl aizvien), un puslīdz vienlīdz labi orientējamies attiecīgo žanru un spēļu stāstos, mehānikā utt. utjp.; lūk, ideāls, kopīgas intereses un hobiju dalošs pāris. Pēc tiesas un taisnības mums pienāktos romantiski rociņās sadevušamies galopā lēkšot pa ziedošām pikseļpļavām. Ha! Kā tad! Skarbajā (virtu)realitātē diemžēl pikseļotajos areālos mēs viens otram nedrīkstam pat tuvumā atrasties. Fiziski blakus vēl var un ir pat ļoti vēlams, bet vienā virtuālā telpā nekādā gadījumā. Mūsu spēlēšanas stili un lomas ir ļoti, ļoti atšķirīgas un konfliktējošas. Es vienmēr esmu labā, jaukā un godprātīgā, mans vīrs savukārt mūžam ir megariebeklis, turklāt konkrēti masu lomu spēlēs tāds riebeklis, kuram patīk nevis vienkārši darīt ļaunu, bet darīt ļaunu ar glanci tā, lai maksimāli nokaitinātu oponentus un savus upurus. Smalki spīdzinošs trollis multi spēlēs, brutāls maita single spēlēs. Es, atgādināšu vēlreiz, spēlēs vienmēr esmu labā un godprātīgā. Viņš ir tāds, kāda es pat spēlēs un fantāziju pasaulēs, pat single fantāziju pasaulēs, kur vienīgie komunikācijas partneri ir fiktīvi tēli nevis reāli cilvēki, nekad neuzdrošinos būt pat tad, ja drusku niez pamēģināt. Vecajās Biowares spēlēs mana iecienītākā klase ir paladins. Esmu mēģinājusi kaudzēm citus, bet kaut kā īsti nevedas - vismaz no immersion viedokļa. Mans vecais savukārt lielākoties preferē spēlēt burvjus - un tādus burvjus, kas ne aci nepamirkšķinot, savas spējas izmantos ļaunprātīgos nolūkos. Tālāk, tad vēl es spēlēs esmu pacietīga rušinātāja. Labprāt grindoju, fārmoju, kraftoju, un visādīgi lēnīgi savā nodabā čunčinos. Vecais savukārt netērē laiku bezjēdzīgās nodarbēs, onlain spēlēs viņš fiksi tiek bagāts ar buy and sell palīdzību - process, no kura man metas zosāda, un tomēr stipri, stipri efektīvāks par maniem smieklīgajiem naudiņu pelnīšanas veidiem (kā zināms, crafting ir baismīgākais money sink spēlēs).
Piemēri.
Dragon Age: Origins. Es lēnītēm un metodiski, apsēsti cenšoties neizlaist nevienu kvestu, nevienu kompanjonu smieklīgo komentāru, izrušināju spēli caur un cauri, izmēģināju dažādus nobeigumus, no kuriem izvēlējos to, kuru importēt tālāk DAO Awakening un tālāk DA 2. Uz beigām visi kompanjoni, kā likums, mani mīlēja un cienīja uz 100. Biju labā un taisnīgā. Kā jau parasti. Vīram savukārt pie spēles beigām atlikušo kompanjonu sarakstinš pavisam īsiņš. Kas viņam tur bija atlicis - Morigana (protams!), omīte Vynn, nez kāda pārpratuma kārtā vēl bija palicis vecais žūpa Oghren. Ar visiem pārējiem viņš episkā ceļojuma laikā bija sakasījies un tos nobeidzis vai pat vispār apzināti nerekrutējis (Leliana - "viņa tak pati teica, ka nekāda baigā stipriniece un palīdzētāja no viņas nebūšot!"), pat suni mans dārgais pamanījās nedabūt - kaut ko nepareizu esot izdarījis - ko tur vispār var nepareizu izdarīt!
Skyrim. Pirmkārt, es jau pirms spēles iznākšanas veco zāģēju, ka tā nav spēle viņam, ka redzēs, cik ilgi viņš Skairimu izturēs. Dienu, divas? Izturēja drusku ilgāk. Viņam par aizstāvību gan jāsaka, ka nedz kompis lāga vilka, nedz vispār cilvēks varēja normāli nodoties Skairimas ziemas prieku baudīšanai - cafe serveris uz viņa kompja, alt+tab nestrādā, šitā interneta bodes ownošana ir īstena geimera elle (un tāpēc mans vīrs jau sen vairs nav riktīgs geimeris un ir atteicies no multi spēlēm pavisam). Bet vienalga. Skairimu viņš "pabeidza" 15. līmenī! Mana daiļā kirzaciņa (kura gan, godīgi sakot, vairāk izskatās pēc krokodīlienes) tikmēr savā 30++. līmenī čunčinās, lasa puķītes, ķersta taureņus un stirniņas un caurām (Skairimas) naktīm Rivervudas ciematiņā skalda malku (par šo mans vīrs ķiķina vienā laidā), un neinteresēja ne par savu īpašo pūķu aisinsbalsi (ķirzaciņa tak! tā kā lai nu kam, bet viņai jau tāpat ir skaidrs bez visādiem pravietojumiem, ka tā vai citādi, kaut kas pūķisks viņā ir, nu un?) - tikai tik, cik nosist pūķi, lai no viņa zvīņām sev var smukas drēbītes uztaisīt, ne vēl jo vairāk par impērijas nomales provinces politiskajām peripetijām. Zagt un ielauzties mierīgo iedzīvotāju mājās viņa morāli nevar saņemties, tādēļ soul džemiem naudiņu pelna skaldot malku. Honest gold for honest work.
Kopīgas intereses un hobiji no tiesas piešķir pārim papildus sarunu un diskusiju tēmas un kopīgu laika pavadīšanas veidu, taču kopīgs hobijs var būt arī nozīmīgs kašķu un strīdu avots. Dīvainā (?) kārtā mēs ar vīru esam daudz saticīgāki, kad apspriežam lietas, kas nav saistītas ar kopīgu hobiju un interesēm; kopā spēlēt onlain spēli vispār ir nāve un iznīcība, un teju laulības šķiršana. Tiesa, kopīgā hobijā balstīti joki, references un citāti gan ir čoina ģēla.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}