Nu jā, tāpēc jau tehniskās detaļas zem kata :)
Bet galvenais jautājums ir šāds: Kopīgs hobijs ir labi attiecībām vai slikti? Ir, par ko runāt un jokot; ir, par ko strīdēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi piekrītu par kopīgiem hobijiem, to gaišajām un tumšajām pusēm :) Mums ir kopīgas sportošanas aktivitātes, kas nodrošina vielu sarunām, empātiju attiecībā uz laika un resursu izmantošanu (no laivotāju klasikas - semja semjoj, no pohod po raspisaņiju), taču, mēģinot kaut ko kopā padarīt, atšķirīgie fizuhas un prasmju līmeņi ir traucējoši; viņš sāk mani augstos toņos pamācīt, kā pareizāk darīt, es tikpat augstos toņos norādu, ka es NEVARU un NEKLIEDZ UZ MANI, un tā mēs izklaidējam nejaušus lieciniekus gandrīz katrā izbraucienā ar slēpēm vai riteni.

(Reply to this) (Parent)

Mums ir līdzīgi. Reizēm var aizstrīdēties tiktāl par būtībā nebūtiskām lietām, ka es pamatīgi uzmetu lūpu :D (Nedo'dies', sākt pie vīna apspriest kkādas ekonomikas/ finanšu lietas)

(Reply to this) (Parent)