|
Nov. 11th, 2011|01:26 pm |
Vai tas vienkārši nav ļoti ērti sev teikt, ka Latvijā palikušie manos vārdos neieklausās ar pietiekamu cieņu tāpēc, ka ir pretīgi rasisti, vai tāpēc, ka es fiziski tur nedzīvoju? Bet tās ir muļķības. Tie ir neīstie iemesli.
Galvenais vietējo latviešu atturības pret diasporu cēlonis, kad šie diasporas latvieši sāk uzstāties un izteikties par vietējām problēmām, ir meklējams atbildē uz jautājumu: kāda ir jūsu kontribūcija, kas jums ļauj kaut ko kritizēt vai pieprasīt, vai komentēt zinošā tonī? Vai jūsu darbs nes labumu šai valstij? Vai jūs maksājat tai nodokļus? Vai radāt un audzinat bērnus? Vai varbūt sniegu palīdzat nošķūrēt vai grāvmalas izpļaut? Vai vismaz nabagmājām novalkātās drēbes atsūtat? Ja jūsu inputs ir precīzi nulle un neizskatās, ka kaut kad kļūs pozitīvs, tad negaidiet nekādu lielo vēlību.
(Nekas no šī nav lasāms personīgi, jo es Tevi nepazīstu.)
|
|