| |
[Aug. 8th, 2012|03:55 pm] |
Sams!!! Mums mājās ir pašiem savs samēns! Dzīvs, un sprigani peld pa virtuvi un bodi. Dullais suns lai jau meties medībās. Pa visu mājas pirmā stāva teritoriju peldošs samēns - tas, protams, ir forši, bet ceru, ka neuzradīsies arī kāds krokodīlēns - galu galā viss ir iespējams, kad plūdi izposta krokodīlu fermas.
Pret rītu ap kādiem pieciem lietavas beidzot rimās, debesis noskaidrojās, ūdeņi pamazām noskrējās, un ļautiņi priecīgi metās atkopšanās darbos. Mūsu ielā ūdens vēl bija līdz puslieliem, bet iekštelpās jau bija nokrities (un izsmelts) un seklākajās vietās bija atlicis tikai drusku pāri potītēm. Kā tad, lika drusku pagaidīt. Līdz ko izvedu ārā nabaga nocietušos suni, lai pabrīnās un iztaisās, ja no lieliem brīnumiem spēj, tā nograndēja pērkons un lietus atkal sāka gāzties kā balta siena. Sunis no sākuma stresoja un brīnījās, bet tad viņā iebrēcās labradora asinsbalss, un dzīvnieks priecīgi metās dauzīties pa upjielu, ar ķepām un muti mēģinādams saķert garāmbraucošo/peldošo transportlīdzekļu saceltos viļņus. Vīrs fiksi nolēma apvienot sunim patīkamo ar lietderīgo un iezieķēja šo ar suņšampūnu, lai lietus suni nomazgā.
Nepagāja ne stunda, kad ūdens līmenis pirmajā stāvā atkal sasniedza teju iepriekšējo līmeni, un plūdu sāga turpinās. |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2012|06:25 pm] |
Nu jau mums ir divi sami - otrs druknāks.
Kā saka - zārks jau tukšā nevar palikt. (Nenormāli patīk man šis izteiciens.) |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2012|06:39 pm] |
|
Es jūtos ļoti laimīga kaut ko tādu pieredzēt un izdzīvot - nu kaut vai to pašu samu brīvā peldējumā pa visu dzīvojamo platību-, turklāt ne kā nejauši ietrāpījusies tūriste. Naudā un spožos CV ierakstos šādu pieredzi nekonvertēsi, tas gan, bet es vienalga jūtos, ka man ir nenormāli paveicies - kaut vai līdz mielēm zināt Latvijas klimatu un tā ietekmi uz iedzīvotāju temperamentu, un tajā pašā mūžiņā iespiest vēl otru gandrīz tik pat dziļu, taču diametrāli pretēju pieredzi un izpratni. Par apbrīnojamajiem filipīniešiem, kas nečīkst un neņerkst, bet jautri auro un draiski šļakstina viens otram virsū netīros plūdu ūdeņus, viens otram palīdz pārvietot iedzīvi drošākā vietā; kad stihija plosās, tad rāmi nogaida, bet, līdz ko tā pierimst, tā līksmo un enerģiski ņemas, viens otram palīdzot, visu novākt. Viņu enerģiskums un priecīgums normālos apstākļos ir kaitinošs, bet ārkārtas apstākļos - vienkārši apbrīnojams un teju vai pielūdzams. |
|
|