|
Aug. 8th, 2012|03:55 pm |
Sams!!! Mums mājās ir pašiem savs samēns! Dzīvs, un sprigani peld pa virtuvi un bodi. Dullais suns lai jau meties medībās. Pa visu mājas pirmā stāva teritoriju peldošs samēns - tas, protams, ir forši, bet ceru, ka neuzradīsies arī kāds krokodīlēns - galu galā viss ir iespējams, kad plūdi izposta krokodīlu fermas.
Pret rītu ap kādiem pieciem lietavas beidzot rimās, debesis noskaidrojās, ūdeņi pamazām noskrējās, un ļautiņi priecīgi metās atkopšanās darbos. Mūsu ielā ūdens vēl bija līdz puslieliem, bet iekštelpās jau bija nokrities (un izsmelts) un seklākajās vietās bija atlicis tikai drusku pāri potītēm. Kā tad, lika drusku pagaidīt. Līdz ko izvedu ārā nabaga nocietušos suni, lai pabrīnās un iztaisās, ja no lieliem brīnumiem spēj, tā nograndēja pērkons un lietus atkal sāka gāzties kā balta siena. Sunis no sākuma stresoja un brīnījās, bet tad viņā iebrēcās labradora asinsbalss, un dzīvnieks priecīgi metās dauzīties pa upjielu, ar ķepām un muti mēģinādams saķert garāmbraucošo/peldošo transportlīdzekļu saceltos viļņus. Vīrs fiksi nolēma apvienot sunim patīkamo ar lietderīgo un iezieķēja šo ar suņšampūnu, lai lietus suni nomazgā.
Nepagāja ne stunda, kad ūdens līmenis pirmajā stāvā atkal sasniedza teju iepriekšējo līmeni, un plūdu sāga turpinās. |
|