|
Aug. 8th, 2012|06:39 pm |
|
Es jūtos ļoti laimīga kaut ko tādu pieredzēt un izdzīvot - nu kaut vai to pašu samu brīvā peldējumā pa visu dzīvojamo platību-, turklāt ne kā nejauši ietrāpījusies tūriste. Naudā un spožos CV ierakstos šādu pieredzi nekonvertēsi, tas gan, bet es vienalga jūtos, ka man ir nenormāli paveicies - kaut vai līdz mielēm zināt Latvijas klimatu un tā ietekmi uz iedzīvotāju temperamentu, un tajā pašā mūžiņā iespiest vēl otru gandrīz tik pat dziļu, taču diametrāli pretēju pieredzi un izpratni. Par apbrīnojamajiem filipīniešiem, kas nečīkst un neņerkst, bet jautri auro un draiski šļakstina viens otram virsū netīros plūdu ūdeņus, viens otram palīdz pārvietot iedzīvi drošākā vietā; kad stihija plosās, tad rāmi nogaida, bet, līdz ko tā pierimst, tā līksmo un enerģiski ņemas, viens otram palīdzot, visu novākt. Viņu enerģiskums un priecīgums normālos apstākļos ir kaitinošs, bet ārkārtas apstākļos - vienkārši apbrīnojams un teju vai pielūdzams. |
|