| |
[Aug. 7th, 2012|01:19 pm] |
Mēnesi ilgusī nepārtrauktā latviskā līņāšana beidzot ir pārgājusi klasisko ziņu virsrakstu kvalitātē: http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-19159509 . Taču atšķirība no citiem "sezonas varenākajiem" (lai gan sezonas varenākie parasti norisinās septembrī, tā ka viss vēl priekšā) ir tāda, ka mēnesi ilgā nepārtrauktā līņāšana ir izmērcējusi, izsaldējusi un nogurdinājusi pilsētu, līdz ar to varenās lietavas nespēj uzsūkties, kā tām pienāktos, ņemot vērā, ka pēdējo pāris gadu laikā infrastruktūra ir ievērojami uzlabota un normālos apstākļos tai būtu jābūt spējīgai krietni sekmīgāk pārvārīt diennakti ilgušās spēcīgās lietavas.
Mūsmājās pirmais stāvs pārplūdis, ūdens līmenis sasniedzis galdus, un tas nozīmē, ka šie plūdi ir varenāki pat par leģendāro 2009.gada Ondoju. Un tak lietavas vēl nerimstas, un ūdens līmenis turpina celties, un ziņo, ka šitā vētra ņemšoties vēl veselu dienu. Taču pilnīgi neticamā kārtā vēl ir gan elektrība, gan internets. Negribētos zaudēt visu iedzīvi un elektrotehniku.
Bet vispār var novērtēt straujo progresu priecīgo punduru zemē. Ja mana pirmā gada laikā šeit mājā ūdens bija līdz puslieliem pie katras spēcīgākas lietusgāzes, tad tagad ūdens mājā iespraucas reizi, divas gadā. Inčīgi, ka civilizēta sakārtotība ir atnākusi reizē ar pazīstami garlaicīgi drūmi pelēko pastāvīgo drēgnumu un līņāšanu, kas nomainījusi eksotiski karstasinīgās spējās, īsās, spēcīgās silta ūdens lietusgāzītes. |
|
|
| Plūdi Manilā |
[Aug. 7th, 2012|05:35 pm] |
|
Toties es tagad esmu pilnībā ekipēta dalībai No Pride akcijā. |
|
|
| Reportāža no stihijas uz ceļiem nospiestās Manilas |
[Aug. 7th, 2012|10:47 pm] |
Vīrs uznesa augšā (un pieslēdza pārīti) kompjus. Tagad viņš papagaiļu istabā dzenā LA Noir - tur tāds agresīvs muzons, un puskājpapagailis Henrijs pie tā muzona reāli pogo - tā, ka Peksim būtu, ko pamācīties. Kā vīrs tur kaut ko nopauzē un mūzika apklust, papagailis arī sastingst. Kā mūzika sāk atkal skanēt, tā Henrijs sāk ritmā kratīt galvu.
Tikmēr lielais suns pirmo reizi dzīvē tika ielaists mūsu mazītiņajā gultasistabā, un, aizkustinoši ieritinājies netīro drēbju kaudzē, čuč, bet mazais smalkais aristokrātiskais pundurpūdelis ir satīrījis gultapakšu - ļoti labi, nebūs jādarbina putekļusūcējs.
Uz tā saucamās ielas vismaz līdz tumsai valdīja dzīva satiksme - dzīva nevis ātrumu un intensitātes ziņā, bet gan cilvēku daudzuma ziņā. Daudzi cilvēki lēnām un cēli "pastaigājās" pa ūdeni gandrīz līdz gurniem, lietussargus turēdami gandrīz kā angļu lēdijas filmās tur saulessargus. Nekādus nesamos viņiem rokās nemanīju, un arī visādi citādi tie ļautiņi neizskatījās ne pēc evakuantiem, ne pēc pirmās nepieciešamības preču gādātājiem. Vēl viena Tālo Austrumu mīkla.
Tikmēr jau kuro stundu šķīst zibeņi, grand pērkoņi, un lietus tik gāž un gāž, un gāž - ņems un vēl izgāzīs pār mums visus pasaules saldūdens krājums, un citiem nekas nepaliks pāri. Ak jā, pirms neilga laiciņa zūdījos par negodīgo pasauli, kur Latvijas riktīgajiem šovotājorkāniem vārdus nedod, bet šeit katrai vēja pūsmiņai savs godavārds. Tad nu, lēdijas un džentelmeņi, esmu tapusi uzklausīta, un šitam briesmonim, kas nu jau nogāzis krietni vairāk ūdeņu kā Ondojs, NAV VĀRDA!!! |
|
|