| |
[Aug. 5th, 2012|02:51 pm] |
|
Ar savu vīru iepazinos tik šausmīgi sen, ka vairs neatceros, vai, uzzinājis, ka es esmu no Latvijas, viņš par tādu bija dzirdējis. Taču Lietuvu viņš gan zināja (un arī Horvātiju) un vispār pret Lietuvu kā valsti vienmēr izjutis lielu cieņu un ļoti lepojas ar faktu, ka ir tur paviesojies, jo teju visi filipīnieši, kā jau vienai no pasaules sīkākajām nācijām pienākas, baigi fano par basketbolu un NBA, arī neviena mikrorajonu fiesta neiztiek bez lokālā basketbola turnīra, un populārākā videospēle ir NBA, ja nu vienīgi DOTA to popularitātē pārspēj daudzspēlētāju režīma dēļ. Vakar basīti skatījāmies kopā ar kaut kādiem kaimiņiem (brīvdabā - mājas priekšā, protams, - kā gan citādi), un kamēr šie visi ķērca par saviem NBA stāriem, mēs ar vīru aurojām par leišiem, līdz beidzot kaimiņi pratās un aizvien kautrīgāk un kuslāk atbalstīja savus pielūgtos gorillas. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2012|03:03 pm] |
Tikmēr saistībā ar Samoilova mīlīgā, šarmantā latviešu valodā rakstītajām olimpiskās sadzīves mikroreportāžām sāku prātot: nez, kā tas ir - būt krievu izcelsmes Latvijas patriotam jeb krievu latvietim, nu, ķipa, "labajam", "integrētajam" krievam. Ko tas sevī ietver tīri tehniski. Brīvi runāt latviešu valodā un lepni vicināt sarkanbaltsarkano, tas viens. Kas vēl? Obligātajā patriota minimumā tak ietilpst arī sēru pamatrepertuārs - Pūt vējiņi, asiņainais duncis un tā tālāk. To viņi, nez, pārvalda? Kurtuteci gan laikam zina katrs latvijietis - to, man šķiet, Padomju Latvijā katrā krievu bērnudārzā mācīja. Vēl esmu nejauši sabiedriskajā transportā dzirdējusi, ka krievi savstarpējās sarunās Dziesmu svētkus tā arī dēvē - par dziesmusvētkiem nevis kaut kādu prazdņiku.
Vēlreiz uzsvēršu, lai kāds/-a nesatraucas un nesāk nacionālpolitiskās batālijas, ka prātuļoju un interesējos tikai par krievu izcelsmes Latvijas patriotu būšanas tehnisko pusi un atribūtiem. |
|
|