|
Aug. 5th, 2012|03:03 pm |
Tikmēr saistībā ar Samoilova mīlīgā, šarmantā latviešu valodā rakstītajām olimpiskās sadzīves mikroreportāžām sāku prātot: nez, kā tas ir - būt krievu izcelsmes Latvijas patriotam jeb krievu latvietim, nu, ķipa, "labajam", "integrētajam" krievam. Ko tas sevī ietver tīri tehniski. Brīvi runāt latviešu valodā un lepni vicināt sarkanbaltsarkano, tas viens. Kas vēl? Obligātajā patriota minimumā tak ietilpst arī sēru pamatrepertuārs - Pūt vējiņi, asiņainais duncis un tā tālāk. To viņi, nez, pārvalda? Kurtuteci gan laikam zina katrs latvijietis - to, man šķiet, Padomju Latvijā katrā krievu bērnudārzā mācīja. Vēl esmu nejauši sabiedriskajā transportā dzirdējusi, ka krievi savstarpējās sarunās Dziesmu svētkus tā arī dēvē - par dziesmusvētkiem nevis kaut kādu prazdņiku.
Vēlreiz uzsvēršu, lai kāds/-a nesatraucas un nesāk nacionālpolitiskās batālijas, ka prātuļoju un interesējos tikai par krievu izcelsmes Latvijas patriotu būšanas tehnisko pusi un atribūtiem. |
|