| "Kārtība, tīrība" 2 |
[Mar. 16th, 2012|04:43 pm] |
Kamēr cilvēks ar zobu birstīti rūpīgi izpucē trauku žāvējamā skapīša gropes, visādas domas var izdomāt. Par Kārtību tīrību, protams, ko gan vēl.
Pāru un ģimeņu sadzīvošanā Kārtības, tīrības jautājums laikam ir visbaisākais attiecību drupinātājs. Tāds kā attiecību kariess, tikai, atšķirībā no zobu kariesa, šis pat lāga nav preventējams vai pat aizkavējams. Katrā pārī vienmēr būs viens, kuram tieksme pēc Kārtības, tīrības ir izteiktāka nekā otram. Vienmēr būs viens nelaimīgais kurš a) gruzīs un dzīs otru savākt aiz sevis; b) gruzīs un vāks pakaļ tam otram; c) klusējot vāks pakaļ tam otram, iedzīvosies kuņģa čūlā un vienreiz tā bise vienalga izšaus; un otrs nelaimīgais, kuram gruzīs. Nav pat ne mazākās nozīmes tam, cik riktīgs cūka ir otrais vai cik psihs pedants ir pirmais. Varētu domāt, ka ideālais risinājums ir sapāroties cilvēkiem ar vienādu Kārtības, tīrības koeficientu. Vai tiešām? Lika drusku pagaidīt. Jo pat attiecībās, kurās dalībniekiem ir vienādas vidējās prasības pēc Kārtības, tīrības, neizbēgami iemetīsies Kārtības, tīrības kariess. Jo, lūk, vienam no pāra nebūs iebildumu pret izmētātām drēbēm, taču dziļi riebsies nenotīrīts ēdamgalds, bet otram - gluži otrādi - šķitīs, ka pelītēm arī vajag ēst, bet tās izmētātās lupatas ir prātam neaptverams cūciskums. Tā ka jā. Mi vsje umrjom. |
|
|
| Tikmēr |
[Mar. 16th, 2012|05:04 pm] |
Jaunie putni nez kāpēc savās mazputnu smadzenītēs ir izperinājuši, ka dzeramais ūdens garšo labāk, ja tajā peldina un mērcē avīžu driskas. Vai arī viņi ir izfunktierējuši, kā izmērcēt no avīzes celulozi vai brucelozi vai ko nu vēl, ko izmantot ligzdošanas vajadzībām.
***
Reiz vīrs man stāstīja (pūta pīlītes?), ka smukās, lunkanās puscaurspīdīgās silikona ķirzaciņas, kas naktīs lodā pa sienām un griestiem, reizi gadā, kad aptuveni divas nedēļas ilgst pretīgu lidojošo skudru spindzināšanās (un pastāvīga iekrišana matos un ēdienā un vispār masīva ārā besīšana), tā pierijas ar tām skudrām, ka paliek resnas un nemaz vairs ne lunkanas, un krītot nost no sienām un griestiem ka plakšķ vien. Tādu masveida resno ķirzaku plakšķēšanu pa šiem gadiem neesmu redzējusi gan, taču pirms dažām dienām bija viens plakš! uz grīdas taisni man blakus, es iespiedzos, paskatījos - ķirzaciņa!, kas pāris sekundes apstulbusi blisinājās, tad aizlodāja prom.
***
Trīsgadīgais suns vakar noķēra žurku. Pirmo reizi mūžā. Žurka bija riktīgi liela un resna, un gan jau ka saindējusies vai slima - neticu, ka šitas suns ir spējīgs nomedīt normālu žurku. Purnu sunim lai sakoda. Tagad drusku raizējos, vai 1) suns nebūs sainficējies ar kādu nelāgu žurkbacili, 2) sunī nebūs atmodināta asinskāre, viņš jau tā mums ne sevišķi jauks padevies.
***
Tīrot šito Manilas smago mello piķi, ilgojos pēc Latvijas putekļiem. Mīlīgi vieglītiņajiem, gaišpelēkajiem puteklīšiem, kas gaismas strēlēs lidinās kā bezmaz vai laumiņas. Izvēlos neatcerēties, cik grūti Latvijas vieglītiņos bija saķerstīt, kamēr Manilas smagie mellie sodrēji vai paši labprātīgi kāpj uz lupatas. |
|
|