| Tikmēr |
Mar. 16th, 2012|05:04 pm |
Jaunie putni nez kāpēc savās mazputnu smadzenītēs ir izperinājuši, ka dzeramais ūdens garšo labāk, ja tajā peldina un mērcē avīžu driskas. Vai arī viņi ir izfunktierējuši, kā izmērcēt no avīzes celulozi vai brucelozi vai ko nu vēl, ko izmantot ligzdošanas vajadzībām.
***
Reiz vīrs man stāstīja (pūta pīlītes?), ka smukās, lunkanās puscaurspīdīgās silikona ķirzaciņas, kas naktīs lodā pa sienām un griestiem, reizi gadā, kad aptuveni divas nedēļas ilgst pretīgu lidojošo skudru spindzināšanās (un pastāvīga iekrišana matos un ēdienā un vispār masīva ārā besīšana), tā pierijas ar tām skudrām, ka paliek resnas un nemaz vairs ne lunkanas, un krītot nost no sienām un griestiem ka plakšķ vien. Tādu masveida resno ķirzaku plakšķēšanu pa šiem gadiem neesmu redzējusi gan, taču pirms dažām dienām bija viens plakš! uz grīdas taisni man blakus, es iespiedzos, paskatījos - ķirzaciņa!, kas pāris sekundes apstulbusi blisinājās, tad aizlodāja prom.
***
Trīsgadīgais suns vakar noķēra žurku. Pirmo reizi mūžā. Žurka bija riktīgi liela un resna, un gan jau ka saindējusies vai slima - neticu, ka šitas suns ir spējīgs nomedīt normālu žurku. Purnu sunim lai sakoda. Tagad drusku raizējos, vai 1) suns nebūs sainficējies ar kādu nelāgu žurkbacili, 2) sunī nebūs atmodināta asinskāre, viņš jau tā mums ne sevišķi jauks padevies.
***
Tīrot šito Manilas smago mello piķi, ilgojos pēc Latvijas putekļiem. Mīlīgi vieglītiņajiem, gaišpelēkajiem puteklīšiem, kas gaismas strēlēs lidinās kā bezmaz vai laumiņas. Izvēlos neatcerēties, cik grūti Latvijas vieglītiņos bija saķerstīt, kamēr Manilas smagie mellie sodrēji vai paši labprātīgi kāpj uz lupatas. |
|