| |
[Jun. 15th, 2011|12:46 am] |
|
Tā. Mans suns jau atkal - otro reizi - apčurāja cilvēku. Māti Ar Bērnu Rokās. Ai, ai, ai, slikts suns (jo šoreiz trāpīja nevainīgam civiliedzīvotājam). Labs suns viņš bija tad, kad apčurāja vienu mērkaķieni no tā mērkaķu bara, pret kuru es katru dienu perinu slepkavīgas domas. Jā, tas bija brīnišķīgs brīdis, kad viņa, krietnu laiciņu pat nejus(z?)dama silto urīna straumīti uz sava ķermeņa - tik dziļi iegrimusi sava mobilā tālruņa spaidīšanā bija, pie mūsu durvīm tupēdama -, spiegdama, vicinādamās un lamādamās, visam savam mērkaķbaram pa pusei sašutumā, pa pusei uzjautrinājumā noskatoties, dieba prom. Zvēru, ka tas nebija speciāli - man nebija nodoma likt/ļaut sunim apčurināt tos rāpuļus, bet, kad tas nejauši atgadījās, es (un pārējie mērkaķbara sen jau pārkaitinātie kaimiņi, kas noraudzījās šovā) izjutu neviltotu prieku un lepnumu. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2011|06:57 pm] |
|
Mans suns ir street dog in denial. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2011|07:22 pm] |
Vakarnakt jau atkal dabūju sakaunēties par to, cik ļauns un nekrietns cilvēks es esmu.
Bičoju vīram par mērkaķiem un par kaitinošiem sīkajiem, konkrēti par vienu sīku hiperaktīvu un destruktīvu radību ar sīciņu rumpīti, uz kura uztupināta milzīga galva. Radībiņas ķermeņa proporciju izvietojums ir tikai mazliet izteiktāks kā..ēe..šejienes antropo tipam, jo patiesi lielākajai daļai iedzīvotāju šeit ir strupas kājeles, drukni rumpīši un lieli smadzeņpodi. Nezinu, kam viņiem tās lielās galvas, bet par kājelēm skaidrs - zemē, kur ir tikai džungļi un kalni, diezi vai ir nepieciešamas garas maratonskrējēja kājas. Lielas galvas varbūt tāpēc, lai pirms niršanas zilajās lagūnās pēc jūras veltēm var vairāk gaisa sabāzt aiz vaigiem - tā man tikko ienāca prātā. Enīvej, par to krietni disproporcionālāko knēveli. Bičoju, bičoju par to, cik viņš tireklīgs un dīdeklīgs, un kā tirinās riņķī pa bodi ar kompja austiņām un tādējādi plēš to vadus, un tad man vīrs pastāsta, ka viņš esot narkomānu bērns, skolā neiet (bet intelektuāli retardēts točna nav - apķērīgs ir dikti), un kā viņš citreiz i divos naktī bezjēgā kīst pa ielu, un tā tālāk. Vārdsakot, briesmīgi sakaunējos.
Šodien toties vīram pieprasīju man iesniegt Žēlojamo Nabadziņu sarakstu, lai pret pārējiem bez bažu varu izturēties kā parasti. |
|
|