| |
[Apr. 9th, 2008|06:34 pm] |
dikti uzrunāja ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) snorkes pārdomas par "normālajiem" vs "nomadiem". sāku jau rakstīt komentu, bet izrādījās, ka izplūdu par garu, tad nu lai tie plūdi plūst manā dīķītī.
tie nomadi, tie ir kā tādi Labās Gribas Vēstneši/Vēstnieki, kaut kas mistisks. kad tu, pa savu mazo Latviju peroties, nejauši uz laiciņu tiec straumē sanests ar vienu tādu fruktu - kādos svešvalodas kursos, kādā absolventu ballītē, pat krogā, mājas ballītē vai vēl nez kur, un pasaule tad uzreiz liekas tik gaišāka un plašāka, un dažādāka, un runāties ar tādu cilvēku - tas ir kā Daukam uz apvārsni jūrā raudzīties, tāda smeldzīga laime vai laimīga smeldze, gaišzilas skumjas un smaids.
un divas puses tajā visā ir. ir tādi praktiski merkantīļi, kas tiešām seko tikai naudai/karjerai/grādam, iespējām, izaicinājumiem, kaut kāds seklums viņos ir, Būtiskais norakts un aizkrauts un deviņām atslēgām nozieģelēts kādā sirdskambarī. tie mani neiedvesmo, man viņus ir žēl. un tad ir tie Meklētāji, Vērotāji, Ceļinieki, es pat viņus sauktu par Svētceļniekiem. viņi atnes kādu vēsti, kaut kādu mūžīgā pieskārienu it visur, kur viņi ierodas, viņi dod, pirms kaut ko paņem vietā, kur viņi ierodas, vispirms atdod, tad sasmeļas un atkal atdod nākamājā vietā, pirms ņemt. protams, arī viņus ir, par ko drusku pažēlot, un tomēr viņi ir pasaules svētība. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2008|09:16 pm] |
|
tā. tagad Mans Dārgais sagribējis sev uzaudzēt kakla karbonādi. sāku nervozēt. |
|
|