jēga taču tev skaidra, bet izpildījums tāds ko labi skan - ar atskaņu, ritmiski, fonētiski labi. dzejā ne vienmēr vajag dzelžainu loģiku, galvenais lai ir saprotams sakāmais. man personīgi ir pretenzijas pat pret garu teikumu pabeigšanu, ja jau pusteikumā skaidrs tā saturs. it kā teikums tiek pabegts, jo tā ir glīti un kārtīgi, bet būtībā nogurdinoša mutes dzesēšana.

(Reply to this) (Thread)

Šajā gadījumā tā nav dzeja, tā ir no paaudzes paaudzē nodota tautas garamanta, pamatkods par Lietu Kārtību, bībeles baušļa ekvivalents (garais teikums). Tādēļ visam jābūt dzelžainam un skaidram.

Garo teikumu ģēla ir cita opera - to būtība ir paštīksmināšanās, savukārt tautas garamantu - pamatvērtību mācīšana. Tiesa, dažreiz skolojamie uzdod jautājumus - par reizrēķinu, piemēram, vai pat tik nepieklājīgus jautājumus kā "Kāpēc NEDRĪKST dalīt ar nulli?", un priesteriem ir jābūt gataviem nepieklājīgajām, noklīdušajām avīm paskaidrot it kā taču pašsaprotamo.

(Reply to this) (Parent)