tieši tā - vajag gribēt! un strauji sagribēt un strauji atmest, bez gatavošanās. un nekādus tur - jānobriest, jānonāk, pamazām - tas ir pats sliktākais un demagoģiskākais, kas atmešanā var būt. man, starp citu, arī tā - tieši ceturtā-piektā diena bija vistraģiskākā.

un par to skaitīšanu.. es skaitīju, nevarēju piespiesties neskaitīt. pirmā robeža - septiņas dienas, nākamā - trīs nedēļas, vēl nākamā - mēnesis, pēdējā - četrdesmit dienas. pēc tam jau vairs neskaitīju :)

(Reply to this) (Thread)

Nezinu, varbūt kādam ir izdevies atmest pamazām, bet kaut kā neticas. Pamazām atmetēji nemaz īstenībā negrib atmest, un bez gribēšanas tur nekas nevar sanākt - lai tik turpina pīpēt, līdz pa īstam sagribēs. Es negatavojos - pirms nedēļas pēkšņi izdomāju, ka pietiek. Man vajadzēja sagaidīt to brīdi, kad daudzajiem "kāpēc nesmēķēt" iemesliem vairs nevarēju pretī nolikt NEVIENU "kāpēc smēķēt". Kad lēmums jau bija pieņemts un atturēšanās sākta, vēlāk gan pagūglēju drusku, lai apskatītos, kas mani sagaida, no kā īpaši jāuzmanās utt., un atklāju baigo Pakāpeniskās Atmešanas industriju - jēziņ, ko tik visu netirgo - bestselling grāmatas, košļenes un plāksterus, speciālus signālpulksteņus smēķēšanas biežuma samazināšanai un ko tik vēl ne.

(Reply to this) (Parent)