scriba librarius

4.1.10 00:13
šodien iedibinājām jaunu sporta veidu: kukuržņu spārdīšana garajās distancēs.
izejam pastaigāties, bet apkārtējo skaistumu pat nemanām (ka tāds ir, zinu, redzēju pa logu un iepriekšējās dienas pastaigā), jo deguni vislaiku pavērsti lejup. kā pie durvju priekšas sākam dzīt sasalušas sniega pikas uz priekšu, tā nodzenājam cilpu cilpām visapkārt savai mazpilsētai. kad kukurznis mirst, drupdams pa drupatai gandrīz dabīgā nāvē vai nelaimes gadījumā zem manu zābaku skrūvēm, rūpīgi tiek izraudzīts nākamais. un tā pusotru stundu, mērķtiecīgi virzoties uz priekšu (ja neskaita brīžus, kad smiekli sarāvuši tādos līkumos, ka jākrīt gar zemi kupenā).
0 raksta ir doma