mja. esmu staaveejusi uz malas vienam no Etnas kraateriem, ne galvenajam, bet vienam taadam, kursh uzgaajis gaisaa pirms pusotra simta gadu un peec tam apklusis. un jau tad mati bij staavus gaisaa:)

Mēs uz Etnu taisījāmies, bet tā arī tik tālu netikām. Ja ceļo tikai ar sabiedrisko transportu un kājām, tad viss notiek daudz lēnāk. Sicīlijas mums pietiks daudziem gadiem. (kaut nu tā krīze tītos prom labi ātri).
Bet Etnu skaistu, skaistu kā baltu kūku skaidrā laikā redzējām rēgājamies ~90 km attālumā, kad staigājām pa Madonijas kalniem. (bildes vēl neesmu redzējusi, bet droši vien būs).

Mērogam: ja skatās uz takām, var saredzēt puļķīšus un pupucīšus. Tie ir tūristi.