vadzim neuzvarēt lemurus.

cīņas jau nav. vadzis vienkārši ir, un lemurs šo vēro. ieinteresēti. un daudzus gadus ik pa laikam dažādās intonācijās purpina: tūlīt lūzīs, tūlīt lūzīs.

nomainīt lemura un vadža savstarpējās pozīcijas!

bailīgi. pasaule liela un briesmīga, a vadzis savējais, tāds pierasts.

un re, ieraksta lemurs cibā, un jau sametās smieklīgi, smagums tā kā atlaižas un visi vadži kļūst stipri mazsvarīgāki
(lai gan būtībā vadža pasludināšana par mazsvarīgu ir nopietns solis tuvāk pozīciju maiņai, vai ne?)

vēl pāris soļu, un vadzis baidīsies lemura, nevis lemurs vadža.

vo, vo, sabaidīsies un pārlūzīs, a man bail. ko es bez sava ierastā vadža darīšu? žēēēēl vadža.

būsi brīvais lemurs, sadosies rokās ar citiem brīvajiem lemuriem, un atbrīvosit pasauli no vadžu kundzības. that simple.

psihodziedinošais murks :)

klausīgais lemurs :)

nea, ne nu ko klausu, nekā!
bet pēc murkošanas oma uzlabojās, darbaspējas atgriezās, un dzīvei atkal nav ne vainas.
lemuri ir emocionāli svārstīgas būtnes.

Un tad atnāca nepielecīgā kalevala un pajautāja - o čom bazar? No kā vadža pilnums? Šodien tak Žordi, kādi tur vadži?

skaidrs, ka nekādu vadžu, tikai Savaļs.