- 20.9.08 19:42
- Piepeši atvēlās bērnības atmiņu bilde, tad vēl viena un vēl, komplektā ar filmas nosaukumu. Torrenti ir atmiņu bilžu atsvaidzinātāja labākie draugi. Kurš vēl atceras Zitu un Gitu? Seeta aur Geeta. Atklāju savu skatāmvielu mātei. Viņa uz mirkli sastinga, tad atplauka un teica: Sandživs Kumārs. Un pati izskatījās ļoti apjukusi par atmiņas izspēlēto joku. Ja viņai kāds prasītu nosaukt kaut vienu indiešu aktieri, viņa ar ciešu pārliecību apgalvotu, ka nezina un nekad nav zinājusi nevienu pašu.
Tagad būšu spiesta skatīties filmu otrreiz - tulkojot krieviski dublēto tekstu sīklemuram. Māte pieteicās skatīties rīt. Tas draud ar vecu indiešu melodrāmu invāziju šais mājās. Biju aizmirsusi par šāda žanra pastāvēšanu. Lai gan kādā 5.-7. klasē ar draudzeni/klasesbiedreni regulāri gājām uz kino līdzi just, aizkustināti dvest um paraudāt. - 4 rakstair doma
- 20.9.08 20:15
-
viena mana draudzene arī, kā iemācījās vilkt filmas, tā mammai atvilka zitu un gitu :):)
(atceros to filmu) - Atbildēt
- 25.9.08 02:44
-
Filma bija labā. Man mamma bieži gāja uz kino un indiešu filmas bija viņas favorītu vidū. Tai laikā PSRS ar Indiju bija noslēgusi kaut kādu kultūras vērtību apmaiņas paktu :) Pēc tam viņas kļuva tādas padumas. Vēl atceros tādu filmu - par ziloņiem. Tā bija mana pirmā indiešu filma.
- Atbildēt
- 25.9.08 02:48
-
Tā bija raudamā. Un manā mazpilsētas ķinītī kusa. Burbuļodama pa visu ekrānu. Tāda nodilusi. Man no tā mazizmēra vecuma ir neskaidras atmiņas, ka visi gāja laukā, jo kaut ko vajadzēja labot. Šito arī vajadzēs ieviest.
- Atbildēt