- 17.4.13 00:26
-
privātais jaungads, ziniet. nav jēgas sev nosolīties, ka nākamajā gadā būšu labs vai vēl labāks, ka mazāk kliegšu uz sevi un citiem, ka mazāk domāšu visādas pašnāvnieciskas domas, ka mazāk to un vairāk šito un tā joprojām. bet ir vismaz viens pašsolījums, kas drīzāk ir secinājums par nākamību (nu vismaz tā es ceru): es skriešu. skriešu vairāk, ilgāk, biežāk utt. un tas lielā mērā atrisinās (kā gan citādi?!) arī visu augstāk iesākto, bet neturpināto sarakstu. jo man šķiet, ka ir tikai viena lieta, kas šo pēdējo gadu ir padarījusi labāku (vai kā lai to apzīmē) par daudziem iepriekšējiem. un, ja pat mani kuslie skrietmēģinājumi tik labi ir glābuši mani no manis pašas, tad paļaušos, ka skriešana mani glābs arī turpmāk. un, pārcilājot šo privāto gadu šurpu turpu atpakaļ, es atkal nonāku pie secinājuma, ka skriešanas atklāšana varbūt vispār ir labākais, kas ar mani noticis daudzu, daudzu gadu laikā. eh, šī smieklīgā neofīta jūsma. katrā ziņā, paldies D-vam/tiem, kas man ierādīja šo brīnišķo glābšanās veidu.