- 22.1.13 13:32
- varbūt labi, ka es nezinu, kā runā diktori televīzijā un citos radio. jo pat LR-3 man ik pa laikam izsauc roku trīcēšanu vai vēlēšanos pakliegt cibā. ja nepaspēju pārrullēt uz priekšu. vai ja gribu zināt, kas tas ir/bija.
nu kāpēc, kāpēc gandrīz katram itāļu personvārdam vajadzētu uzsvērt pēdējo zilbi un pavilkt to trīskāršā garumā? kāpēc ir jāsaka, tipa, "vivaldīīī" un "rosīnīīī"? un vēl baisāk šis pats niķis izklausās ar spāņu personvārdiem, kuros garo patskaņu nav vispār. nav, saprotiet. nemaz nav. āāāā, un tie uzsvari! interesanti, kā viņi izvēlas uzsveramās zilbes? met kauliņus? un tas ko viņi spēj dabūt gatavu no katalāņu vārdiem! āāā! un latīniskie nosaukumi!
fu, pakliedzu, nu ir labāk. varu turpināt klausīties. - 4 rakstair doma
- 22.1.13 13:43
-
Latīnisko nosaukumu ikdienā dzirdētā izruna ir vājprāts.
- Atbildēt
- 22.1.13 14:19
-
viens radio redaktors reiz stāstīja, ka savulaik strādājis LR3. viņam vajadzējis lasīt ziņas un viņš pārteicies un pateicis: Liepājas simfoniskais Resnis :D
- Atbildēt
- 22.1.13 16:01
-
nezinu par LR3, bet zinu, kur diktoru apmācība amatā, kā teikt, ir pašu diktoru rokās. tad jau nav brīnums.
- Atbildēt
- 24.1.13 14:24
-
Vairāk par aplamu vārdu izrunu (kaut kāda trakā ir LR3 diktoriem iestāstījusi, ka jāsaka "MendelsZons", vot šitais besī ārā) ir tas, ka dažām diktorēm tur balss ir tāda, it kā viņas nupat būtu novēlušas klintsakmeni un augšāmcēlušās no kapa - balss gārdz, aizlūst, klūp, sēc.... Ļoti grūti klausīties, piedodiet.
- Atbildēt