- 5.4.12 19:47
- a tas visskaļākais un visdobjākais zvans aiz loga ir izliets jau 1469. gadā (pārējie trīs gan no pagājušā un aizpagājušā gadsimta). kopš to zinu, klausos visā šai dunēšanā un dimdēšanā ar vēl lielāku patiku. reizēm (arī tagad) parauju logu vaļā, lai kārtīgi izdimdina iekšas (manas un istabas). šī atkal būs piecpadsmit minūšu dunoņa laikam.
- 2 rakstair doma
- 6.4.12 19:19
-
Bezvārdis
Allora piu che prima gli occhi apersi; guarda'mi innanzi, e vidi ombre con manti al color della pietra non diversi.
- Atbildēt
- 6.4.12 19:29
-
E come a li orbi non approda il sole, così a l'ombre quivi, ond'io parlo ora, luce del ciel di sé largir non vole.
šodien zvani klusē, tik nepierasta sajūta. - Atbildēt