- karstums satracina zvēru
- 24.7.10 16:40
- rau, vakar sēdēju, apcerēju, kāpēc daži izdevēji tik labi pieprot vēstuļžanru "jauni meli un tukši solījumi", un arvien melnāki negaisa mākoņi vilkās manā prātā. tā kā bērniņam nemitīgi vajag piespēlēt uzzīmējamas un apzīmējamas tēmas, tad pavisam drīz viš nolēma attēlot satracinātās, jums zināmās tulkotājas ierašanos kādā mums zināmā apgādā (ar visiem sarkanajiem skrūvotajiem šņorzābakiem par spīti karstumam). (PS. bildē redzama nevis neminētajā apgādā strādājošā cibiņa, kura nav pie dusmu vainas, bet gan neminētā apgāda direktore).
par bildi un spārdīšanās un saspārdīšanas izredzēm sapriecājusies, tvēru telefonu un devos zvanīt (no šūpuļtīkla, lai negribētos spārdīties arī pa telefonu) uz neminēto apgādu, bet iekštelpās tostarp tapa nākamā bilde, kas atveido satracinātās tulkotājas zvana iedarbību. žēl vienīgi, izskatās, ka zvanam bijuši arī nevainīgi upuri.
Pirmdienas rīta UPD. Taisnības vārdā jāatzīst, ka konts tikko ietinkšķējās. Mākslas spēks? - 4 rakstair doma
- 24.7.10 18:54
-
Labs! :D
- Atbildēt
- 24.7.10 20:06
- de (bez virsraksta)
- 24.7.10 20:08
-
velns, šim kompim ir pašam savi priekšstati par versiju kontroli. jele izdzēs vienu no abām, lūdzama.
- Atbildēt
- 24.7.10 20:07
-
vareni, uzsit bērniņam pa plecu no manis. bet kā beidzās īstā, ne uzzīmētā saruna? oh, nē, ka tik ne jauni meli un atrunas...
- Atbildēt
- 24.7.10 22:05
-
man teica: vājvāj, tiešām? es tak mūsu grāmatvedītim teicu, lai pārskaita. tiešām nav pārskaitījis? vājvājvāj, nu es viņam atgādināšu, lai tomēr pārskaita.
tā ka, iespējams, žanrs ir tas pats vecais, ierastais. - Atbildēt