Šis ir aktuāli man. Pēdējā laikā vismaz. Progress ir jūtams.


Cyanide & Happiness @ Explosm.net

Cyanide & Happiness @ Explosm.net

Šodien gičas bilance - vismaz 1,5 h.
Vakar - ap 2 h.
Rīt - tas pats.

Kaut kāda atkarība iestājusies. Beidzot.

Pirmkārt, šodien atklāju veļļa sezonu. Pēc atjaunošanas tas ripo gandrīz kā jauns. Ir tikai dažas mazas aizķeršanās ar ātrumu pārslēgšanu, bet to vismaz var izdarīt, atšķirībā no tā, kā bija pagājušajā rudenī. Citādi viss klusi un gludi. Ir labi, bet par Ls40 - lieliski.

Otrkārt, es šodien nodevu savu pēdējo rakstāmpapīru, vēstures internāli. Dabūju 19/20 pt un tagad esmu laimīgs cilvēks. Vairs neviena termiņa. Neviena!

Treškārt, lielais daudzums brīvā laika + nesen nopirktais kombis dara brīnumus. Šodien ar giču esmu nosēdējis vismaz divas stundas no vietas, ja ne vēl vairāk. Iepriekš nekad tā nebiju ar giču ņēmies, turklāt vēl vienlaikus guvis tādu prieku. Fallen leaves pagaidām vēl nav īsti pa zobam, bet tas noteikti mainīsies drīzumā. Pagaidām samācīšos Arctic Monkeys. Kombis skan ļoti forši - kaifs spēlēt.

Ceturtkārt, tuvojas brīvlaiks, kas beidzot tiešām būs brīvlaiks. Nekādas rakstīšanas, tikai atpūta. Varbūt aiz gara laika palasīšu kaut ko no mācību grāmatām, jo maijā taču jau ekši, bet citādi - miers un prieks.

Piektkārt, dzimenes svinības bija diezgan izdevušās, vismaz līdz 24 noteikti. Pārējo ātri aizmirsīšu. Kas spēlēs ar mani Alias?

Sestkārt, ar mīļumu jau vismaz divus mēnešus dzīvojam neprātīgā saticībā un laimē. Un tas nepārtrūks, es zinu - šoreiz tas nepārtrūks. Pēdējais lejupvilnis ir daudz ko labu iemācījis. Tagad tikai saule un pavasaris (kaut nu nekavētos).

Es jūtos lieliski.

Kaut arī rīt nesola labvēlīgāko laiku veļļa sezonas atklāšanai, iespējams, ka tomēr izmēģināšu. Ir taču vienreiz jāsāk.

Atdzīvināšanas procesa aplēses:

- priekšējie/pakaļējie zobrati, pakaļējais pārslēgs, ķēde (lieka), divi pārslēgu slēdži, divi klaņi: Ls12
- monobloks (lieks) un priekšējais pārslēgs: Ls6
- jauns monobloks + darbs servī: Ls11
- jauna ķēde: Ls4
- pakaļējā pārslēga iznesums: Ls2,50
- jauna pārslēga trose un ķēdes atvērējs: Ls2
- urbji un skrūves priekšējam pārslēgam: Ls2
- ragi uz stūres: paldies Jurim.

Kopā: Ls40. Droši vien jau kaut kas ir piemirsies, bet nekas būtisks. Toties ritenis kā jauns. Paldies Jurim par lielo palīdzību.

Šodien:

- nopelnīju Ls12.5,
- savācu istabu kopā ar brāli,
- piebeidzu vēstures Ī-Ā un esmu ar to ļoti apmierināts,
- apguvu sintezatora pamatus un atradu akordus vajadzīgajai dziesmai,
- iemācījos vēl vienu trešdaļu no The Zephyr Song + patrenējos Yellow.

Domāju, ka esmu godīgi nopelnījis atpūtu rīt. Un esmu par sevi nudien lepns. Viena diena ir ļoti daudz, ja vien to pareizi izmanto.

Tātad. Perfekti. Lieliski. Ideāli!

Šajā nedēļas nogalē neesmu izdarījis nevienu pašu skolai paredzētu darbu. Neesmu uzrakstījis ne rindiņas. Tā vietā: Čili pica, mīļums, giča, , laba grāmata, žetonvakara filma, miegs un, visbeidzot, kārtīga izvizināšanās. Šodien visu dienu ar mašīnu. Esmu pat ļoti iepriecēts, jo ar Astru ir pilnīgi cita bauda braukt, salīdzinot ar Mersi (lasīt: Grūd-mūs-velc-jūs).

Taču ir vēl viena lieta - esmu sapratis arī to, ka esmu sava veida darbaholiķis. Sestdienas vakarā priecājos, ka varēju padarboties ap filmu. Citādi sāka kļūt garlaicīgi. Man vajag kaut kādu darbu, vienmēr kaut mazliet. Un tad es tā sāku prātot - tā jau vienmēr ir bijis, ka mani gaida kāds darbs. Pamatskolā vienmēr varēju piesēsties pie klavierēm, jo mūziķenei vienmēr vajadzēja gatavoties. Tagad, skaties kā gribi, vienmēr ir kāds papīrs, kāda eseja, ko drukāt. Allaž bijusi tā sajūta, ka, ja nav ko darīt, mani gaida kāds darbs. Tagad tas turpinās. Diez, kā es jutīšos šovasar? Tad jau nu TIEŠĀM nekādu darbu nebūs. Jo iepriekš arī vasarās netiku vaļā no domas, ka kaut kas ir jāpadara - vai tās bija klavieres, vai, piemēram, ĒĒ šovasar. Šovasar būs tāds kā "kaut kas pa vidu", jo skola beidzas, bet studijas vēl nesākas. Man būs jokainas sajūtas, es jau to zinu. Gluži kā atslēgties no kaut kā tāda, kas visu dzīvi sēdējis smadzenēs. Kā vienu dienu atrauties no sistēmas. Ceru, ka vasaru izbaudīt tas tikai palīdzēs.

The Illustrated Man ir viena no izcilākajām grāmatām, ko esmu lasījis. Pirmā asociācija: Po. Vecais, labais Edgars Alans, pārnests trīs vai četrus gadsimtus uz priekšu. Paldies Nensijai.

Rīt skola. Un tad? Ir labiii!

Manam dārgajam (un šeit vārds "dārgais" ir tālu aiznestā nozīmē) vellim rit reanimācijas darbi - pagaidām tas vēl guļ narkozē ar amputētu priekšējo pārslēgu (kas beidzot ir saremontēts un kam vēl jānopērk izkritusī skrūvīte), ar atslēgtiem muskuļiem - trosītēm un bez sirds. Kas ir veļļuka sirds? Ķēde, protams. Ritenis brauc tik ilgi, kamēr ķēde pie dzīvības.

Diemžēl nav izdevies iespiesties divdesmit latos, kas man sākumā šķita diezgan reāla, bet tagad - fantastiska summa. Kad viss būs pabeigts, noteikti vilkšu galus kopā, kas, cik un kā. Pagaidām iztērēti Ls 35,50 un lieki no tiem: max Ls 5,00).

Vonnegūta Čempionu brokastis ne ar ko neatpaliek no Laikatrīces. Vai arī otrādi. Savs stils, pilns ironijas, sarkasma un trāpīga farsa. Pēc brīža es būšu tējas vārītāja mašīna.

Vakardienas aizķeršanās ar giču nomodā līdz pusnaktij, visdrīzāk, ir vainojama tajā, ka man tagad mācas virsū miegs un ka skolā ne vella necēlās roka kaut ko darīt. Bet filma top.

P.s. Terzens esot mācījies 47. videnē.

Tikko beidzās The New Guy. Viena no man tīkamākām vienkāršajām komēdijām.

Šodiena traki laba - laimespilns rīts, jautrība ar krievu valodu, labi padarīts darbs ar sinusoīdu savaldīšanu - un tagad mazliet atpūtas.

Pasākums pie Evas un viss, kas notika pirms un pēc tā, atstājis manī daudz prieka. Jap - esmu kaut noguris, bet laimīgs.

Nākamnedēļa būs gaŗa. Otrdien DSD - beidzot eksis. Vyss. Beigas. Vēl viens posms būs cauri, un man bail, ka neizlaižu vācu valodu no rokām pēc tam, kad esmu to knapi paspējis notvert. Kaut gan vispār jau labi apzinos, ka ar mani tā nebūs. Gan jau.

Trešdien vajadzētu nodot EE salabotu. Tas nozīmē, ka rītdiena arī paies darbos.

Pēdējā laikā apkārt daudz runā par "ŗ" - kā lietot, kur lietot, a-kas-tas-ira utt. Varētu vispār pamēģināt. Vismaz izskatītos jautrāk mani teksti.

Atkal jābeidz savs sakāmais ar to, ka vēl tikai vannā un tad gulēt. Kaut kāds paradums pirms vannas rakstīt, vai? Bet jūtos es laimīgs, piepildīts un pilnīgi apmierināts ar savu skaisto dzīvi.

Iepirku dāvanas. Sapakoju, kamēr skanēja Ziemsvētku mūzika. Ek... tomēr lēnām nāk tā svētku sajūta. Vēl tikai eglītei pakaļ, un - jā, jā - prieka pilna sirds!

P.s. Man ir traki labas atzīmes. Vidējā 8,8 (bez sporta 9,0, hehe :) .

Līdz Pensilvānijai mazliet jāpagaida. Pārcēla mani uz parasto riņķi.

Šodien man bija lielisks pasākums ar USAP biedriem. Nākamais ir filmu vakars 27.12. Jābūt labi.

Bet citādi - aizdomīgs klusums. Jā, tas ir mājiens.

Esmu piekusis un jāiet gulēt. Pats jau neesmu labāks.

Nav jau tā, ka iebakstu kaut ko tikai tāpēc, ka sen nekas nav rakstīts. Ir trīs nopietni iemesli.

Pirmais - mācība par sestdienu. Neizslēgt mopsi, ja svarīga un agra lieta gaidāma. Citādi, ja pats nepamosties, cits ar' nepamodinās. Prieks, ka izdevās sasniegt II vietu valstī. Pirmais tāds kopā ar komandu. Lieliski. Jācer, ka būs vēl viena iespēja pavasarī; tad nu gan vajadzētu ar švunku aiziet. Prieks ir arī par jauno paaudzi - traki malači, jau otrajās debatēs uz pusfinālu.

Otrais - šodiena ar rolleri pie Evijas. Esmu sajūsmā par abām daļām. Ar Eviju jautri kā vienmēr, un mazais zvērēns ripo traki labi, tikai žēl, ka jātur tos nolāpītos 30 km/h. Tomēr vasarā varētu mēģināt kaut kur tālāk aizšaut - ja jau apetīte šamam tikai 2l/100km. Vācija?

Trešais - piektdienas vakars pie mīļuma. Viss, ko sirds (un vēders, hihi) var vēlēties. Esmu laimīgs un gaidu nākamo brīvo vakaru.

Šorīt sapratu, ka mans brālis ir jau garām tam vecumam, kad sākās mans laimīgākais un aizraujošākais dzīves posms. Palika savādi, ka tik daudz jau pagājis laika. Pavisam savādi.

Lai nu kā, man tagad beidzot ir kaut kas jāpadara. Visas brīvdienas jau nevar tā neko nedarīt. Traki pareizi skan, vai ne?

Jochaidī! Ir vēls. Tikko piebeigta ekonomika pēc puses pārkārtota darba. Labi, ka jau iepriekš uzrakstīju, citādi šodien būtu dibinā. Jā, MSN arī kaut kā aizdomīgi daudz cilvēku pusdiviem naktī... Pēc manas pašsajūtas vadoties, varu tikai just līdzi tiem, kuri regulāri neguļ naktis. (Un mans šodienas rekords - pusdivi - jau ir tikai tāda iesildīšanās riktīgai es bē pūcei.)

NATO brīvprātīgo balle bija lieliska. Vismaz man un mīļumam. Melo-M pašās beigās tomēr uzspēlēja arī Ūsiņdziesmu. Skaisti!

Tagad gulēt, lai ātrāk pienāk rītdiena, kad jutīšos kā līķis un droši vien tāds arī izskatīšos.

Labunakti.

P.s. Es esmu tik laimīgs, cik sen neesmu juties. Par spīti visam nogurumam. Ha.

Visžēlīgā Coca-Cola man Ziemsvētkos veltījusi dzejoli, turklāt par to bija jānopērk tikai viena kōlas pudele:


Dāvanas jau zeķēs sietas,
Nu tik sāksies brīnumlietas!
Leduspuķes logos dies,
Sveces dziedās, egles smies.


Vai nu sajūtat svētku brīnumu gaisā?

Man sāk šķist, ka ir sācies sava veida brīvlaiks. Piektdiena ar tās īsajām stundām un lielisko pēcpusdienu/vakaru manā prātā ir pārvērtusies par brīvdienu, un nu man šķiet, ka tagad vajadzētu būs pirmdienai, lai arī ir svētdiena.

Jaunākā pieredze man: Zimbabves serveri ir lēnākie, kādus esmu redzējis. Pat lēnāki un gļukaināki par dr..lv to sākumstadijā. Ko var gribēt no valsts ar 1020% inflāciju un par 270% kāpjošām elektrības cenām. Heh.

EE ir 3578 vārdus bieza, bet mani negaida +400. Jāuzraksta vismaz +1000 un tad -500 pēc tīrīšanas.

Savāds miers pēc visiem pieteikumiem Pennai, visiem SATiem un esejām. Vēl ir maza inercīte kaut ko ņemties, bet vispār jau ir jāgaida decembra vidus ar lielo aploksni vai lielo ēpastu. Neko tur vairs nevar padarīt.

Vakarējā balle bija ļoti jauka. Valsis ar Susi - vislabākais, kas tajā bija. Jāiet meklēt pāru nodarbības modernajās dejās nākamsemestrī.

Es ceru, ka žoklis ir nelietojams gudrības zobu, nevis kā cita dēļ. Nepatīkami, ja knapi var paēst.

BitComets, izrādās, bremzēja internetu. Nu tas vairs nav tik lēns kā nobraukts ezītis.

Es gaidu arī 17.11. Mazā, jaukā cerība. Nekas vairāk.

Manī notiek savādas pārmaiņas, kas pagaidām neizprotami ietekmē manas attiecības. Liekas, ka es it kā plūstu pa dzīvi tā vietā, lai apstātos un izbaudītu. Kaut kur tas viss ir palicis. Spēja sajūsmināties un justies laimīgam līdz sarkanajiem asinsķermenīšiem.



That girl's a different girl today
That girl's a different girl to her you kissed last night
You couldn't have done that on a Sunday

Last night what we talked about
It made so much sense
But now the haze has ascended
It don't make no sense anymore

Vakarvakarā atskārst, ka vācenes SAT Subject šodien nemaz nepiedāvā un ka ir fiksi jāizvēlas cits priekšmets, šorīt aizgulēties un pamosties 7:1o, kad faktiski 7:3o jau būtu jābūt RSSE, tad ar taksi un diviem banāniem brokastīs traukties turp - lūk, to es saucu par pareizu un rūpīgu sagatavošanos tik svarīgiem pārbaudes darbiem.

Matene I bija tīri iepriecinoša, arī ķīmija - nekas traģisks. Tikai mazliet miegs nāk.

Bet nu es posīšos uz balli. Īstu. Un tad jau otrais taksis šodien un aidā.

Наф, мы на рынке, что брать? Гипсокартон или прям кирпичи?
Ниф и Нуф.

Твоя благоверная шизанулась, с зеркалом общается. Прячусь у кентов.
Белоснежка.

Не там свернули. Бензин кончился, труба сейчас сдохнет. Сделай что-нибудь.
Сусанин.

Мама, я скучаю.
Гарри.
the message was not delivered: the recipient does not exist

ДА! И я!
Брут.

Папа, скоро буду.
Иисус

Подарок. В зубы не смотреть.
Ахиллес

Я его выбросил.
Фродо.

У меня две новости: хорошая и плохая.
Пандора.

Не волнуйтесь, я даже волка уделал! Подробности по возвращении.
Колобок.

Мама, тут какой-то серый под окнами, говорит - доставка продуктов. На козла не похож. Мы заказывали?
Семеро козлят.

))))))))))))))))))))))))))
Чеширский кот.


Paretam tomēr var atrast arī ko jautru.

Heh - jau otrā reize šajā mācībgadā, kad esmu apslimis. Un atkal - pēkšņa temperatūra līdz 38.3 vienas dienas laikā, lai gan norīta nemaz nebiju nojautis, ka man kaut kas kaiš, izņemot viegli sāpošo kaklu. Laikam man sēžas baterijas vai kaut kā tā.

Nekas, rīt būs tā svīnīgā diena, kad pieteikums Pensilvānijai iekritīs pastkastītē. Viss ir savākts, izdomāts, sarakstīts. Sliktākajā gadījumā, viens mazs gabaliņš atelpas līdz Ziemsvētkiem, labākajā - ceļazīme uz ASV nākamos četrus gadus.

Brīvlaiku par gluži brīvu tādēļ arī nevar nosaukt. Ja jāizdara ir viena lieta, tad otra, pēc tam vēl viena, turklāt tie darbu plāni un termiņi nemaz nepazūd no galvas, tad nevaru atbrīvoties un atslābt. Un tā nu ir iznācis, ka no tāda brīvlaika, kādu es to biju gaidījis - fiksi piebeigt darbus un tad slinkot un priecāties kopā ar mīļoto, viss īsti nav izdevies.

Temperatūra mani ir iespiedusi mājās, gultā, gluži kā zinādama, ka es tomēr ļoti vēlētos, kaut varētu neko svarīgu nedarīt un nedomāt vismaz uz pāris dienām. Starp citu, Nabokova rakstības stils man pat ļoti patīk. "Lolita" kā tāda - arīdzan.

SATs aiz muguras. Nebija pārāk grūti, tikai smagi izturības ziņā. 3,5 h ar 5+1+5 minūšu starpbrīžiem - ir, ko noņemties. Jābūt ok, jo nebija jau grūtāks kā pārbaudes testi.

Arī ToKa pirmais švīkājums uzrakstīts. (Redz, kā cenšos latviski rakstīt - "drafts" tika nodzēsts.)

Rīt vēl pēdējie simts no viena apļa, ja šis gads būtu tūkstošsešsimt metru gaŗš. Tad - brīvlaiks (lasīt: dzīve!). Līdz tam tikai - hehe - ekonomika, vācene, EE, pasācis pie Līvas un debates. Vispār ar to SATu man tāds kā slogs ir novēlies no pleciem. Sāk šķist, ka par velti tik daudz rūpējos par visa paspēšanu. Rīt - ekonomika, 2dien - EE daļa, 3dien - debašlieta, 4dien - vācene, 5dien - pasācis, 6dien - debates, bet 7dien - dzīve.

Jā, tā nu man tā plānošana galvā notiek. Daudz jāpagūst. Pavisam aizmirsu tur ieķibināt Penn pieteikuma gatavošanu. Nekas. Tas man atsevišķs uzdevums, kas virzās paralēli.

Šī nedēļas nogale bija lieliska desmitajā pakāpē. Pēc vienas norautas nedēļas beidzot tikt pie brīva laika kopā ar mīļumu, turklāt tik daudz brīva laika! Aii... es sapņaini nopūšos un turpinu gaidīt brīvlaiku.

Tas, ka es tiešām varētu doties uz Amēriku (jā, ar garo "ē"), sāk iegūt nopietnākas aprises. Līdz 1. novembrim man jānosūta pieteikums. Decembrī būs pirmā atbilde - The University of Pennsylvania: to be or not to be? Jau tagad zinu, ka pirmajā gadījumā man būs šķērmi ap dūšu. Otrajā - arīdzan. Tātad, šķērmi būs tā kā tā. Secinājums.

Ja varētu atļauties, mēģinātu spēlēt giču. Mēģinātu ko sarakstīt. Līdz tam jāpagaida.

Bet nu - maliņzīmes. Pēc tam - The Human Mind.