Paldies Strodam par ļoti patīkamo pasāci. Būs, ko atcerēties.

Baltijas pērles otrā filma patiesi lielā mērā pārspēj pirmo. Anglija - Francija 1:0. Excuse moi.

Citādi galvā ir dzeloņstiepļu žogs un dzelzsbetona siena tam apakšā. Zinu, ka saule ārā spīd, bet redzēt neredzu. Pagaidām arī negribu. Jā, sirds sāp, bet šobrīd šķiet, tā ir labāk, nekā brītiņiem atkāpties tos dažus soļus atpakaļ un vērt durvis ar pieri. Vietā, kur to nav.

Nolīst, noslēpties, sagrābt darbu kaudzi un aprakties kā vecās lapās.

Kāpēc man būtu jādara pretējais?