Šis ir aktuāli man. Pēdējā laikā vismaz. Progress ir jūtams.


Cyanide & Happiness @ Explosm.net

Cyanide & Happiness @ Explosm.net

Šodien gičas bilance - vismaz 1,5 h.
Vakar - ap 2 h.
Rīt - tas pats.

Kaut kāda atkarība iestājusies. Beidzot.

Pirmkārt, šodien atklāju veļļa sezonu. Pēc atjaunošanas tas ripo gandrīz kā jauns. Ir tikai dažas mazas aizķeršanās ar ātrumu pārslēgšanu, bet to vismaz var izdarīt, atšķirībā no tā, kā bija pagājušajā rudenī. Citādi viss klusi un gludi. Ir labi, bet par Ls40 - lieliski.

Otrkārt, es šodien nodevu savu pēdējo rakstāmpapīru, vēstures internāli. Dabūju 19/20 pt un tagad esmu laimīgs cilvēks. Vairs neviena termiņa. Neviena!

Treškārt, lielais daudzums brīvā laika + nesen nopirktais kombis dara brīnumus. Šodien ar giču esmu nosēdējis vismaz divas stundas no vietas, ja ne vēl vairāk. Iepriekš nekad tā nebiju ar giču ņēmies, turklāt vēl vienlaikus guvis tādu prieku. Fallen leaves pagaidām vēl nav īsti pa zobam, bet tas noteikti mainīsies drīzumā. Pagaidām samācīšos Arctic Monkeys. Kombis skan ļoti forši - kaifs spēlēt.

Ceturtkārt, tuvojas brīvlaiks, kas beidzot tiešām būs brīvlaiks. Nekādas rakstīšanas, tikai atpūta. Varbūt aiz gara laika palasīšu kaut ko no mācību grāmatām, jo maijā taču jau ekši, bet citādi - miers un prieks.

Piektkārt, dzimenes svinības bija diezgan izdevušās, vismaz līdz 24 noteikti. Pārējo ātri aizmirsīšu. Kas spēlēs ar mani Alias?

Sestkārt, ar mīļumu jau vismaz divus mēnešus dzīvojam neprātīgā saticībā un laimē. Un tas nepārtrūks, es zinu - šoreiz tas nepārtrūks. Pēdējais lejupvilnis ir daudz ko labu iemācījis. Tagad tikai saule un pavasaris (kaut nu nekavētos).

Es jūtos lieliski.

Kaut arī rīt nesola labvēlīgāko laiku veļļa sezonas atklāšanai, iespējams, ka tomēr izmēģināšu. Ir taču vienreiz jāsāk.

Atdzīvināšanas procesa aplēses:

- priekšējie/pakaļējie zobrati, pakaļējais pārslēgs, ķēde (lieka), divi pārslēgu slēdži, divi klaņi: Ls12
- monobloks (lieks) un priekšējais pārslēgs: Ls6
- jauns monobloks + darbs servī: Ls11
- jauna ķēde: Ls4
- pakaļējā pārslēga iznesums: Ls2,50
- jauna pārslēga trose un ķēdes atvērējs: Ls2
- urbji un skrūves priekšējam pārslēgam: Ls2
- ragi uz stūres: paldies Jurim.

Kopā: Ls40. Droši vien jau kaut kas ir piemirsies, bet nekas būtisks. Toties ritenis kā jauns. Paldies Jurim par lielo palīdzību.

Šīrīta atziņa, lasot avīzi:

Kāda vēl var būt runa par fašisma atdzimšanu Latvijā, ja tas šeit nekad nav bijis? Pārāk daudzi melnkreklaini itāļi taču Latvijā nav bijuši, ne tā?

Šodien:

- nopelnīju Ls12.5,
- savācu istabu kopā ar brāli,
- piebeidzu vēstures Ī-Ā un esmu ar to ļoti apmierināts,
- apguvu sintezatora pamatus un atradu akordus vajadzīgajai dziesmai,
- iemācījos vēl vienu trešdaļu no The Zephyr Song + patrenējos Yellow.

Domāju, ka esmu godīgi nopelnījis atpūtu rīt. Un esmu par sevi nudien lepns. Viena diena ir ļoti daudz, ja vien to pareizi izmanto.

Zoom Fire 30. Efektu lērums, 30W, 12kg. Iesākumam vairāk nekā pietiekami.

Piektdien jumts lidos.

Mani šodien uzņēma Colgate University!!!!!

Maksa: $0.

Šodien trollī zvanīja kurjers. Esot vēstule man. Pateicu, lai dod mammai.

Dominā mamma saka, ka esot liela vēstule no Colgate. Neizdarīju minējumus, kaut gan - ja liela, tad kkas vērtīgs. Mazās parasti ir atteikumi.

Atplēsu. Alumni Memorial Scholar. Kas tas tāds? - domāju. Lasu vēstuli (tur daudz krāsainu papīru arīdzan). You've been accepted! (Nu labi, teksts bija cits.)

Aaaaaa.........man vēl joprojām trīc rokas. Ome raud. Mamma sajūsmā. Mīļums ar visu sirds siltumu man pretī.... AAAAAA!!! Uzņemts!!! Augustā uz ASV!

P.s. Diez kas būs no citām skolām? ;)

Tātad. Perfekti. Lieliski. Ideāli!

Šajā nedēļas nogalē neesmu izdarījis nevienu pašu skolai paredzētu darbu. Neesmu uzrakstījis ne rindiņas. Tā vietā: Čili pica, mīļums, giča, , laba grāmata, žetonvakara filma, miegs un, visbeidzot, kārtīga izvizināšanās. Šodien visu dienu ar mašīnu. Esmu pat ļoti iepriecēts, jo ar Astru ir pilnīgi cita bauda braukt, salīdzinot ar Mersi (lasīt: Grūd-mūs-velc-jūs).

Taču ir vēl viena lieta - esmu sapratis arī to, ka esmu sava veida darbaholiķis. Sestdienas vakarā priecājos, ka varēju padarboties ap filmu. Citādi sāka kļūt garlaicīgi. Man vajag kaut kādu darbu, vienmēr kaut mazliet. Un tad es tā sāku prātot - tā jau vienmēr ir bijis, ka mani gaida kāds darbs. Pamatskolā vienmēr varēju piesēsties pie klavierēm, jo mūziķenei vienmēr vajadzēja gatavoties. Tagad, skaties kā gribi, vienmēr ir kāds papīrs, kāda eseja, ko drukāt. Allaž bijusi tā sajūta, ka, ja nav ko darīt, mani gaida kāds darbs. Tagad tas turpinās. Diez, kā es jutīšos šovasar? Tad jau nu TIEŠĀM nekādu darbu nebūs. Jo iepriekš arī vasarās netiku vaļā no domas, ka kaut kas ir jāpadara - vai tās bija klavieres, vai, piemēram, ĒĒ šovasar. Šovasar būs tāds kā "kaut kas pa vidu", jo skola beidzas, bet studijas vēl nesākas. Man būs jokainas sajūtas, es jau to zinu. Gluži kā atslēgties no kaut kā tāda, kas visu dzīvi sēdējis smadzenēs. Kā vienu dienu atrauties no sistēmas. Ceru, ka vasaru izbaudīt tas tikai palīdzēs.

The Illustrated Man ir viena no izcilākajām grāmatām, ko esmu lasījis. Pirmā asociācija: Po. Vecais, labais Edgars Alans, pārnests trīs vai četrus gadsimtus uz priekšu. Paldies Nensijai.

Rīt skola. Un tad? Ir labiii!

Manam dārgajam (un šeit vārds "dārgais" ir tālu aiznestā nozīmē) vellim rit reanimācijas darbi - pagaidām tas vēl guļ narkozē ar amputētu priekšējo pārslēgu (kas beidzot ir saremontēts un kam vēl jānopērk izkritusī skrūvīte), ar atslēgtiem muskuļiem - trosītēm un bez sirds. Kas ir veļļuka sirds? Ķēde, protams. Ritenis brauc tik ilgi, kamēr ķēde pie dzīvības.

Diemžēl nav izdevies iespiesties divdesmit latos, kas man sākumā šķita diezgan reāla, bet tagad - fantastiska summa. Kad viss būs pabeigts, noteikti vilkšu galus kopā, kas, cik un kā. Pagaidām iztērēti Ls 35,50 un lieki no tiem: max Ls 5,00).

Vonnegūta Čempionu brokastis ne ar ko neatpaliek no Laikatrīces. Vai arī otrādi. Savs stils, pilns ironijas, sarkasma un trāpīga farsa. Pēc brīža es būšu tējas vārītāja mašīna.

Vakardienas aizķeršanās ar giču nomodā līdz pusnaktij, visdrīzāk, ir vainojama tajā, ka man tagad mācas virsū miegs un ka skolā ne vella necēlās roka kaut ko darīt. Bet filma top.

P.s. Terzens esot mācījies 47. videnē.

Tikko beidzās The New Guy. Viena no man tīkamākām vienkāršajām komēdijām.

Šodiena traki laba - laimespilns rīts, jautrība ar krievu valodu, labi padarīts darbs ar sinusoīdu savaldīšanu - un tagad mazliet atpūtas.

Pasākums pie Evas un viss, kas notika pirms un pēc tā, atstājis manī daudz prieka. Jap - esmu kaut noguris, bet laimīgs.

Nākamnedēļa būs gaŗa. Otrdien DSD - beidzot eksis. Vyss. Beigas. Vēl viens posms būs cauri, un man bail, ka neizlaižu vācu valodu no rokām pēc tam, kad esmu to knapi paspējis notvert. Kaut gan vispār jau labi apzinos, ka ar mani tā nebūs. Gan jau.

Trešdien vajadzētu nodot EE salabotu. Tas nozīmē, ka rītdiena arī paies darbos.

Pēdējā laikā apkārt daudz runā par "ŗ" - kā lietot, kur lietot, a-kas-tas-ira utt. Varētu vispār pamēģināt. Vismaz izskatītos jautrāk mani teksti.

Atkal jābeidz savs sakāmais ar to, ka vēl tikai vannā un tad gulēt. Kaut kāds paradums pirms vannas rakstīt, vai? Bet jūtos es laimīgs, piepildīts un pilnīgi apmierināts ar savu skaisto dzīvi.

Ir feini nopelnīt labu naudiņu, turklāt vēl palīdzot. Un patīkamā veidā.

Viens sauciens: YaaaY!

Lai saprastu, ko nozīmē viens gads, pajautā to studentam, kurš tikko izkrita eksāmenā.
Lai saprastu, ko nozīmē viens mēnesis, pajautā to mātei, kura dzemdēja bērnu priekšlaicīgi.
Lai saprastu, ko nozīmē viena nedēļa, pajautā to nedēļas žurnāla redaktoram.
Lai saprastu, ko nozīmē viena stunda, paprasi to pārītim, kas gaida tikšanos.
Lai saprastu, ko nozīmē viena minūte, paprasi to cilvēkam, kas tikko nokavēja vilcienu.
Lai saprastu, ko nozīmē viena sekunde, paprasi to cilvēkam, kas nupat izvairījās no negadījuma.
Lai saprastu, ko nozīmē viena milisekunde, paprasi to cilvēkam, kas ieguva sudrabu Olimpiskajās spēlēs.

Iepirku dāvanas. Sapakoju, kamēr skanēja Ziemsvētku mūzika. Ek... tomēr lēnām nāk tā svētku sajūta. Vēl tikai eglītei pakaļ, un - jā, jā - prieka pilna sirds!

P.s. Man ir traki labas atzīmes. Vidējā 8,8 (bez sporta 9,0, hehe :) .

Biju tur, kur jūtos es laimīgs.

Līdz Pensilvānijai mazliet jāpagaida. Pārcēla mani uz parasto riņķi.

Šodien man bija lielisks pasākums ar USAP biedriem. Nākamais ir filmu vakars 27.12. Jābūt labi.

Bet citādi - aizdomīgs klusums. Jā, tas ir mājiens.

Esmu piekusis un jāiet gulēt. Pats jau neesmu labāks.

Vēl 15 min, un es varēšu uzzināt, vai man ir noveicies tikt Pensilvānijas Universitātē. Es esmu nopietni nemierīgs. Reti tā gadās, bet es tiešām knapi spēju pār sevi valdīt. Un tā jau pusotru stundu.

Trakākais ir tas, ka es nezinu, kas mani sagaida tad, kad ierakstīšu savu lietotājvārdu, paroli un nospiedīšu pogu ar līko bultiņu. Varianti ir trīs, nevis divi, un nu jau tas mani padara nemierīgāku.

Jā, vēderā viss griežas. Rokas kā ledus, kājas arī, bet ausis kā mazi tomāteļi. Hehe. Sirds ar' dauzās.

Tā parasti ar mani nenotiek. Jācer, ka uz labu. Vispār jau, uz vislabāko, jo patiešām slikta varianta jau nav. Divi ir tādi, ko es vienkārši negribētu.

Fū... jāiet pie izlietnes un jāpaberzē zobi.

Drīz būs pusnakts. Un neba jau Jaunais gads.

Nav jau tā, ka iebakstu kaut ko tikai tāpēc, ka sen nekas nav rakstīts. Ir trīs nopietni iemesli.

Pirmais - mācība par sestdienu. Neizslēgt mopsi, ja svarīga un agra lieta gaidāma. Citādi, ja pats nepamosties, cits ar' nepamodinās. Prieks, ka izdevās sasniegt II vietu valstī. Pirmais tāds kopā ar komandu. Lieliski. Jācer, ka būs vēl viena iespēja pavasarī; tad nu gan vajadzētu ar švunku aiziet. Prieks ir arī par jauno paaudzi - traki malači, jau otrajās debatēs uz pusfinālu.

Otrais - šodiena ar rolleri pie Evijas. Esmu sajūsmā par abām daļām. Ar Eviju jautri kā vienmēr, un mazais zvērēns ripo traki labi, tikai žēl, ka jātur tos nolāpītos 30 km/h. Tomēr vasarā varētu mēģināt kaut kur tālāk aizšaut - ja jau apetīte šamam tikai 2l/100km. Vācija?

Trešais - piektdienas vakars pie mīļuma. Viss, ko sirds (un vēders, hihi) var vēlēties. Esmu laimīgs un gaidu nākamo brīvo vakaru.

Šorīt sapratu, ka mans brālis ir jau garām tam vecumam, kad sākās mans laimīgākais un aizraujošākais dzīves posms. Palika savādi, ka tik daudz jau pagājis laika. Pavisam savādi.

Lai nu kā, man tagad beidzot ir kaut kas jāpadara. Visas brīvdienas jau nevar tā neko nedarīt. Traki pareizi skan, vai ne?