Vēl 15 min, un es varēšu uzzināt, vai man ir noveicies tikt Pensilvānijas Universitātē. Es esmu nopietni nemierīgs. Reti tā gadās, bet es tiešām knapi spēju pār sevi valdīt. Un tā jau pusotru stundu.

Trakākais ir tas, ka es nezinu, kas mani sagaida tad, kad ierakstīšu savu lietotājvārdu, paroli un nospiedīšu pogu ar līko bultiņu. Varianti ir trīs, nevis divi, un nu jau tas mani padara nemierīgāku.

Jā, vēderā viss griežas. Rokas kā ledus, kājas arī, bet ausis kā mazi tomāteļi. Hehe. Sirds ar' dauzās.

Tā parasti ar mani nenotiek. Jācer, ka uz labu. Vispār jau, uz vislabāko, jo patiešām slikta varianta jau nav. Divi ir tādi, ko es vienkārši negribētu.

Fū... jāiet pie izlietnes un jāpaberzē zobi.

Drīz būs pusnakts. Un neba jau Jaunais gads.