Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Wednesday, April 9th, 2008 |
|
||||
|
Katru nakti pamostos 5-os no rīta un blenžu griestos. Pēc tam ap 6iem aizmiegu un pirms 7iem zvana modinātājs. Un pa dienu nāk miegs, āber lōōģiski! A ko darīt? |
||||
|
|
|
||||
| Diezgan muļķīgi droši vien no malas izskatās, ka es te visu dienu sēžu un ķiķinu. Meitene sviestā sagājusi. Vienu dienu krīt depresijā - nākamajā jau muļķīgi smaida. A nemaz neprasiet par ko - tāpat neteikšu. | ||||
|
|
|
||||
|
Ja šitā slodze mani nenobeigs līdz rītam.. nu tad es nezinu.. goda vārds nesaprotu ko vēl izdarīt. Rezumē: 5km uz lentas ar vidējo ātrumu 7.3km/h (ļoti ātra soļošana), visi zāles dzelži pēc kārtas, 3x baseins, 6x sauna.. galā beigts . Un tagad no ledusskapja izvilkts alus bonusā. |
||||
|
|
|
||
| Nupat atcerējos savu milzīgo pārsteigumu šodien. Tikai saprotiet mani pareizi, lūdzu. Tad nu tā - iedomājieties - sēžu tai saunā un pēkšņi skatos caur stikla durvīm: baseinā pliks vīrietis peld. Nu galīgi pliks. Tad pēc tam viņš ar nāca saunā un pēdējā brīdī piesedzās, ieraudzījis mani. palika tik jocīgi, ka muku laukā. man jau liekas, ka darba kolēģiem neklājas blenzt uz plikumiem.. | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||