Lasu par ieslodzītajiem bulgāru mediķiem, kurus nesen kā atbrīvoja no Lībijas cietuma. Nepatiesi apsūdzēti viņi pavadījuši 8 gadus iestādē, kas daudz neatpaliek no koncentrācijas nometnes.
"Mūs spīdzināja ar elektrošoku, sita, pret mums izmantoja visus no viduslaikiem zināmos spīdzināšanas veidus," sacījusi K.Valčeva (viena no medmāsām) "Viņi lika tādus sīkus vadiņus pie kāju un roku īkšķiem. Dažreiz vadus piestiptināja pie rokas īkšķa un vai nu pie mēles vai auss, vai kakla", stāstījusi 48 g.vecā V.Siropulo (viņai spīdzinšānu rezultātā tagad daļēji paralizēti sejas nervi).
S.Dimitrova liecinājusi, ka izmeklētāji sasējuši viņai rokas aiz muguras un piekarinājuši pie durvīm. "pat tad, kad es vairs nebiju uz durvīm, bet uz grīdas, man likās, ka man vairs nav roku. Desmitiem vīru mani spārdīja, pēc tam lika piecelties un sita. Tulks tikai kliedza: "Atzīsties, vai arī mirsi!" (viņa pārcietusi nervu sabrukumu). N.Ņenova pastāstīja, ka 1999.gadā gandrīz izdarījusi pašnāvību, ar pudeles lausku pārgriežot vēnas, jo vairs nav spējusi izturēt spīdzināšanu ar elektrošoku.
(ņemts no NR pielikuma "Mēs")
Un N.Sarkozī var vienīgi pateikt, ka "Mēs atrisinājām problēmu. Punkts."
Man jau liekas, ka 8 gadu spīdzināšana ir kaut kas dikti vairāk par just "Problēmu", turklāt izmeklēšanā pret šitiem Lībijas briesmoņiem (9 policisti un 1 ārsts) apsūdzībām neesot pamata. Man trūkst vārdu.
|