Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, January 10th, 2006 |
|
||
| Šodien tie vairs nebija joki. Kad pasaule sagriežas kājām gaisā, kad cilvēku kliedzieni: "Šoferīt, apstājieties! meitenei slikti!" skan apslāpēti..Kāds tevi tur, cits meklē zāles un liek tās norīt.. Bet tagad krata drebuļi un ir mazliet šoks par notikušo. Tas kas manī bija iekšā sakrājies..tas nāk laukā..savdabīgā veidā. | ||
|
|
|
||||
|
Dubļos tas kliedziens un pret debesīm sitas Bes apstājas un atelpas mana dvēsele sitas Bez pieturas un glāsta, Bez liekām nožēlām..bez lāsta. * Paņem - savērp manu matu sprogu plaukstā Gan jau arī bez manis pasaule raudās Gan jau prieki un sāpes bez manis nerims Tikai es pati, es pati... * Atpakaļceļa vairs nav Bez manas pagātnes Tas nevienam nav ļauts * Pelnrušķīt, princesīt, muļķīte Tu, Arī bez Tevis pasaule izdzīvotu. * ...un tad, kad oranžā krāsa uzvarēja 3.pasaules karā Par ticību, cerību un mīlestību.. Es sen jau to visu biju pazaudējusi. |
||||
|
|
|
||
|
Tā starp citu atcerējos vienu notikumu atkal iz senās koju dzīves..Toreiz biju aizgājusi noliet asinis 1.reiz mūžā..Tā pēcsajūta man radīja narkotikām līdzīgu atkarību, ko gribas izjust vēl un vēl - neizskaidrojama viegluma sajūta, liekas, ka pati staigātu 10 cm virs zemes..Un miedziņš labi nāca..Tik labi, ka otrā rītā pamostoties patiesi nesapratu, kāpēc istabas biedrenes ir sapūtušās, nerunā ar mani visu dienu...Pret vakaru viena man paziņoja, ka taču vajadzējis vismaz man pašai arī ko teikt, lai situāciju labotu.. Nesapratu, par ko viņa runā.. Tad nu arī tiku pie skaidrojuma - redziet, naktī, kad visas gulējušas, istabā ienācis viens mans labs draugs ar vēl 2iem tik pat smuki studentiski noreibušiem puikām..Nu ciemos, tā teikt..Tā kā istabas durvis nebija aizslēgtas- problēmas ierasties nebija. Centies mani pamodināt - no sākuma klusu, tad skaļāk, pēc tam arī mani sēdus esot piecēlis un centies atmodināt...Istabas biedrenes nevarējušas vairs izturēt un sākušas klaigāt, beigu beigās izvērties panormāls kašķis..Smieklīgākais ir tas, ka es neko pat nejutu, neatceos un nedzirdēju.. Nākamās reizes pēc asins nodošanas tik spilgti izteikts miegs gan nav bijis..bet toreiz tas bija mazliet fenomenāli:) |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||