Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, April 26th, 2005 |
|
||
|
all around you people walking empty hearts and voices talking looking for and finding nothing (eels) |
||
|
|
|
||||
|
..ja būtu tādi ārsti, kas ārstētu nelaimīgus cilvēkus...Cik vienkārši būtu - uzlīmē tev sirsniņai plāksteri un dzīvo tālāk!!! Zini, to brūno, ar maziem caurumiņiem līmējamajās daļās, aizlīmētu caurumus, piesegtu brūces...Un cilvēki raudzītos pasaulē kā pusaudži, kuriem 1.romantiskā pastaiga, pirmie pieskārieni un skūpsti... ...jā, un tad viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam...Khe..pasakas! Vai jūs tiešām ticat, ka mūža beigās būsiet vēl joprojām kopā ar to cilvēku, ar ko šobrīd??? Lai cik tas neizklausītos neticami un nenoticami - tā notiek visai bieži..mēs neprotam dzīvot, mēs nedzirdam, mēs neieklausāmies...Ne sevī, ne kādā citā..Mēs dzirdam lietas, bet nejūtam dvēseles...Mēs ārēji smaidām..un iekšēji krājam asaras plaukstās..Mēs nenoglāstām, mēs neapmīļojam, mēs baidāmies sevi parādīt tādu, kādu cilvēks tik sapņos redz- to iekšējo skaistumu..Jā, to mēs noslēpjam tā labi dziļi, lai neviens pat neiedomātos, ka varam būt arī maigi... Un slēpjam, slēpjamies un noslēpjam..līdz kamēr - vairs paši neprotam atrast... |
||||
|
|
|
||
|
Tā...Lee tikko nošņikāja sev matus... Vieglāk palika.. Nebija jau arī nemaz tik grūti..bet vienalga - vieglāk...(: |
||
|
|
|
||||
|
...bet ziniet kā ir ar to pavasari?? Visi te gaužās, ka auksts un kas tas vispār par laiku..bet jūs pat neattapsiet..un vienā mirklī pamanīsiet, cik ļoti kokiem sazaļojušas lapas, cik koši, koši zaļas un smaržīgas..un sapratīsiet, ka beidzot viņš ir atnācis..bet pa kuru laiku??? un tā katru gadu mēs gaidām pavasari ar aizmālētām acīm, pat neredzot, ka viņš jau ir. tepat apkārt mums, mums iekšā... bet tas neprasa daudz - tikai paceliet acis pret debesīm no rītiem, kad ejat uz darbu! Paskaties - tā koka māja, kas ziemā izskatījās pēc grausta, tagad spīd rīta saulītē kā dimants!!! Un tantuks ar birsti cītīgi tīra betona nodrupušos pakāpienus, līdz kamēr uz tiem nav palicis neviens smilšu graudiņš..kas par uzcītību!!! un kāds smaids!!!(: Varu saderēt, ka šis tantuks bija pamanījis pavasari... |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||