Mans emocionālais es.

Cilvēka dažādajās dzīvēs dažādiem vārdiem ir aizdomīgi dažādas nozīmes. Es gribu teikt, ka valoda, kas veido lielu daļu piektdienas vakara un sestdienas būtu pārsteidzoši nepopulāra biroja stundās. Interesanta ir pārādība, ka cilvēki, kas kopā strādā, kopā neizklaidējas - manuprāt, to var izskaidrot tikai ar šīm atšķirīgajām dzīvēm un cilvēku vēlmi nesajaukt tās kopā, saglabāt to nosķirtību. Iedomājieties meiteni, kas dienas laikā smaida un atbild uz kolēģu pieprasījumiem par dažādiem grāmatvedības jautājumiem, bet vakarpusē ar tiem pašiem kolēgām, kas šajā brīdī jau ir pilnīgā pipelē, mīņājas uz deju zāles grīdas, aptaustot priekšnieces gurnus, krūtis, klēpi.

Ok, šajā fantāzijā par daudz amerikānisma, bet nu doma skaidra.