Mans emocionālais es.

Subj. ir tikai daļa no jaunā gada vēlējumiem vairākās automātisko atbildētāju mašīnās, pilnā versijā: "Hey, bitch, you should write down this number. Daudz laimes jaunajā gadā. Fuck you."

Par daudz hip-hopa jaunajā gadā - esmu alerģisks. Deja interesanta, bet nu brutāla: hip-hopa ritmos meitene kustina dibenu gar puiša bikšu priekšu, stimulējot viņa locekli; viņiem pievienojas otrs pāris, kas stāv pretī un meitenes taustās gar otras krūtīm, kas pārvēršas arī skūpstā. Dodu priekšroku salsai. Āmīši dzer. Bet apsardze ir diezgan eleganta - kāds iziet piedzēries ārā, un uzreiz tiek izsaukti menti, kas jamos aizved. Tādējādi 3000 cilvēku ballītē neviens pārāk lielus sūdus nesavārīja. Tiesa, tualetēs beigu posmā negāju. Shake that ass, bitch!

- How fucking ludicrous and excessive. Jesus.
- You can get crucified for swearing on this site. Pilate.

Mja

Šeit par Ziemassvētkiem, bet šeit - dziesmas

Apgalvojums: [man šķiet, ka] literāra darba analīzes rezultātiem vajadzētu atklāt un atpazīt autora apzināti un mērķtiecīgi darbā iekļauto informāciju, bet biežāk šie rezultāti atklāj ko tādu, par ko autoram nav bijis ne jausmas, un, vēl sliktāk, ko tādu, ko cita veikta analīze bieži neatklāj.

Ko es gribēju teikt - mani uztrauc apgalvojumi par jebkādu darbu, kas nav acīmredzami. Šādam apgalvojumam ir vērtība tikai ar piedēkli "man šķiet, ka", jo to ietekmē apgalvojuma radītāja dzīves pieredze, pašreizējajam stāvoklim piemītošās emocijas un vēl vairāk - dažādi gadījuma apstākļi.

Kāpēc par to aizdomājos? Lasu "Reading Lolita in Tehran", kas dod spēcīgus apgalvojumus par Nabokova Lolitu (neesmu to lasījis, bet rindas kārtībā tā ir). Šie apgalvojumi vieš šaubas.

Dzīvs piemērs, Pērkona Gulbis: Par Pērkonu, "it almost literary bids to overthrow the ideology in force". Nu nē, es to neredzu, man vajag izdzert puspudeli vīna un nedaudz iegrim vēstures annālēs, lai to saprastu. Un sliktākais ir tas, ka arī bez šāda fona šai dziesmai ir spēks, bet ja kādam vajag simbolisko jēgu, tad es viegli varētu sadzejot kaut ko par "galveno straumju radītiem mīļiem objektiem, kas tiek nīsti no daudziem tik tāpēc, ka ir no galvenajām straumēm, kaut arī visādi citādi mīļi no jebkura skatu punkta".

ps. Vakardienas jaunvārds: RI-DICK-ULOUS!

Pastiprināta mauku zābaku lietošana jaungada naktī noved pie vairāku kvartālu iešanas pa Sietlas ielām ar zeķēm kājās. To viņas dara tikai dēļ mums!

Cilvēka dažādajās dzīvēs dažādiem vārdiem ir aizdomīgi dažādas nozīmes. Es gribu teikt, ka valoda, kas veido lielu daļu piektdienas vakara un sestdienas būtu pārsteidzoši nepopulāra biroja stundās. Interesanta ir pārādība, ka cilvēki, kas kopā strādā, kopā neizklaidējas - manuprāt, to var izskaidrot tikai ar šīm atšķirīgajām dzīvēm un cilvēku vēlmi nesajaukt tās kopā, saglabāt to nosķirtību. Iedomājieties meiteni, kas dienas laikā smaida un atbild uz kolēģu pieprasījumiem par dažādiem grāmatvedības jautājumiem, bet vakarpusē ar tiem pašiem kolēgām, kas šajā brīdī jau ir pilnīgā pipelē, mīņājas uz deju zāles grīdas, aptaustot priekšnieces gurnus, krūtis, klēpi.

Ok, šajā fantāzijā par daudz amerikānisma, bet nu doma skaidra.