mizantropei наплевать

February 6th, 2012

12:14 pm

Vakarnakt mūsmājās bija Super Bowl vakars, brīžiem mani pat pārņēma neviltota interese, CJ pārliecība ir tāda, ka, ja pēc pāris gadiem mēs pārceļamies uz ASV, tad šī spēle man un māsai vismaz primitīva līmenī ir jāpārzin.

04:55 pm

Vakar piezvanīju vectētiņam mirklī, kad viņš kāpa pa kāpnēm, teica, ka izvilcis telefonu no kabatas, tā sapriecājies, ka gandrīz nozvēlies. Pastastīju, ka dabūju darbu, viņš izzobojās, ka tāpat strādās mazāk un pelnīs vairāk. Teica, ka viņš domājis, ka pēdējie iegādātie baltie krekli viņam šķituši, ka ir no kaut kāda maģiska materiāla, kas neburzās un pie krāgas tā nesmērējas, bet izrādās, ka viņam nemanot es vienmēr tos biju izmazgājusi un sagludinājusi, un nav vairs neviena, kas piemeklē kaklasaites, tās arī aizklīdušas, kā zeķes, bet ne pa vienai, bet pa nullēm. Sasmējos. Viņš ievācies manā istabā, guļ manā gultā un katru nakti, kad uzprišina spilvenus domā par mani. Un katru gadu es viņam izsniedzu viņa lielos ādas cimdus, lai pie stūres nesalst rokas, šogad bija jāpērk jauni, jo vecajos tāds rūgtums. Tad viņš piemetināja, kad brīvostā redzējis jauno kuģi 'Santa', tad apcerējis, ka es viņam esmu tieši tāds īpaši jaudīgs ledus klases velkonis.

Vectētiņš; 'Labi, meitiņ', I love you..'
Led: 'Love you too!'

05:52 pm

6dien pēc darba iešu šeit atgūt elpu un dzīvotprieku.
Powered by Sviesta Ciba