03:16 pm
Sēdēju Vērmanītī un dzēru, fočēju Simtlatniekus, kā tie dauza ledu un tīra sniega pārpalikumus.
Fotogrāfēju tās stulbās kaijas un neļauju domām nekur laisties prom, jo negribas un bail piedzīvot kādu kārtējo stindzinošo atskārsmi.
06:52 pm
"Mīlestībai un gudrībai nav nekā kopīga. Gudrība nepieciešama, lai izdzīvotu un dzīvei tiktu cauri ar veselu ādu. Tu esi gudrs, ja nebāz pirkstus elektrības ligzdā. Bet mīlestībā...pirkstus ne tur vien iebāzīsi!
Misters un misis Smiti apprecas, sastrīdas, tad atkal izlīgst un kopš tā laika dzīvo laimīgi. Filmas beigas.
Mēnesi vēlāk viņš sievu nogalina, samaļ kotlešu gaļā, izbaro savai mīlniecei, tā mirst no saindēšanās ar līķindi, par ko vīru tiesā un nosūta uz elektrisko krēslu, - jo mūsu mazajam stāstiņam taču ir jābūt laimīgām beigām!
Kas ir fināls?
Tāds dabā neeksistē.
Nāve - lūk, tas ir vienīgais fināls un beigas."
Kinorežisors Roberts Oltmens
10:18 pm
Un tā es te guļu un domāju.
Es zinu, ka kādu dienu, iespējams, pavisam necilu un neievērojamu, vienkāršu dienu, es sapratīšu, ka laiks mani ir atvedis tieši pie kāda viena konkrēta mirkļa, kas izmainīs visu manu dzīvi, piedos tai garšu, ne jēgu, bet garšu. Protams, ir skaidrs, ka tādu mirkļu būs daudz, bet ir sajūta, ka tikai vienu no tiem es varēšu paturēt.
Bet šodien šķiet, ka man nav laika uz to gaidīt. Man ir apnicis gaidīt.
Pārējais ir veca suņa murgi.
10:52 pm
Laiki mainās - vērtības paliek.
Laiki mainās - pamats paliek.
Laiki mainās - tradīcijas paliek.
Laiki mainās - darbi paliek.
Laiki mainās - cilvēki paliek.
Huiņa. Meli.