Otrdiena, 23. Mar 2004, 23:20

"(..) cilvēkos nav ne labestības, ne ticības, ne žēlsirdības, tikai tas, kas nodrošina tiem mirkļa baudu. Viņi medī baros. Viņu bari iztīra tuksnešus un tad kliegdami pazūd tuksnesī. Viņi pamet kritušos. Viņu sejām ir pielīmētas grimases."

(Virdžīnija Vulfa, "Deloveja kundze")

Trešdiena, 24. Mar 2004, 01:00
[info]leda

Nežēlīgi? Varbūt.. kad to izlasīju, nepiekritu un pretojos cik jaudas, tagad par to sāku domāt.. Vēl joprojām nezinu vai piekrist tam, vai nē, bet reizēm tiešām šķiet cilvēki rīkojas tikai savu iegribu un baudu vārdā..
Vienīgi.. vai bauda var būt mīlestība? Un vai mīlestības varā nonākot iespējams aizmirst par savām baudām un iegribām? Es ticu, ka jā. :)