Nežēlīgi? Varbūt.. kad to izlasīju, nepiekritu un pretojos cik jaudas, tagad par to sāku domāt.. Vēl joprojām nezinu vai piekrist tam, vai nē, bet reizēm tiešām šķiet cilvēki rīkojas tikai savu iegribu un baudu vārdā..
Vienīgi.. vai bauda var būt mīlestība? Un vai mīlestības varā nonākot iespējams aizmirst par savām baudām un iegribām? Es ticu, ka jā. :)