leda

Ai, bet ne par to ir stāsts! :)

Pēc neilgām pārrunām ar konsulu esmu tikusi pie ASV vīzas. Biju jau bik sastresojusies, jo tur bija vairākas krieviski runājošas sievietītes, kurām vīza 1x jau  atteikta. Piedevām šīs vēl tur nesmuki uzvedās, jo, lūk, esot jāgaida un vispār kas tā par ģelu un kas par fotogrāfijām un dokumentiem un blablablaa?

Man gāja pat ļoti ok, jo konsuls bija smaidīgs un pļāpīgs. Sākumā teicās, lai dodu iemūžināt savus rādītājpirkstu nospiedumus. Tad skatoties kompī kaut ko pie sevis bubināja un smaidīja. Es, protams, nenocietos un pajautāju: "Vai mani pirkstu nospiedumi izstās’ smuki?" Uz, ko šis teica, ka nu ļoti skaisti esot un tā.. :)

Pārējais jau nebija svarīgi, kaut ko par darbu, kaut ko par mācībām un izceļošanas iemesliem prasīja, bet nieki vien. Es domāju, ka galvenais punkts kāpēc man viss izdevās tomēr bija tie smukie pirkstu nospiedumi.
VOT TĀ! ;)