Otrkārt: sāku satraukties par to, ko vilkšu mugurā. Nē, nu principā es par to nesatraucos, jo man pasākums tā kā vairāk vienaldzīgs, nekā nevienaldzīgs. Līdz ar to, biju ieplānojusi ģeniālu štelli – naudu izdot par kaut kādiem izlaiduma kankariem negribas, tāpēc iešu smukajā kleitā, kurā rotājos draudzenes kāzās pagājušajā vasarā. Taču tagad sāku domāt, tā kleita ir PĀRĀK šika tādam (jau iepriekš atvainojos) sūda pasākumam. Līdz ar to, tas nozīmē man vajag kādu citu štāti. Bet nu kur lai tagad kaut ko tādu izroku, jo es kaut kā „izejamās” kārtas galīgi skapī neesmu iekrājusi.
Treškārt: Man ir bail, ka atkal kāda ome paliks neuzaicināta un tad traki apvainosies, jo viņām šis notikums ir tik ĻOTI svarīgs.
Ceturtkārt: Vecāki pēc oficiālās daļas grib rīkot ģimenes pasēdēšanu, bet man, lūk, jāizdomā, kurā restorānā šis ģimenes mega pārtijs varētu notikties. Nē, nu smalki, es domāju, es tiešām varu k-ko sakarīgu ieteikt, ja pārsvarā dzīvojos pa pulkvežiem, lemoniem un labākajā gadījumā aizvelkos uz kādu citu kapetēriju, kur patarkšķēt ar draudzenēm.
Piektkārt: Vakara
Gandrīz jau aizmirsu, sestkārt: Man ir fobija, ka friziere man atkal uz galvas uzceps kaut kādu kūku!
Un beigās es vēl gribēju piebilst, ka esat laipni aicināti uz manu burvišķīgo izlaidumu šo piektdien @ SZF! :))