|
Pirmdiena, 7. Jun 2004, 08:20
Poll #2785 Stundas laikā vajadzētu izlemt.. :/
Open to: All, results viewable to: AllIejūgties jaunā darbā un pelnīt naudu un ierakstus CV vai nē & izbaudīt vasaras atpūtu? UPD: Esmu izlēmusi - atpūtīšos. Tikko sarēķināju, ka vēl jūlijā saņemšu daļu sastrādātās algas. Tas priecē. :) Tagad tikai jātiek vaļā no sajūtas, ka esmu palaidusi garām "savu lielo izdevību". :/ Pirmdiena, 7. Jun 2004, 17:21 ra150n
Nu, ņemot vērā to, cik grūti ir aiziet, saņemties pēdējiem spēkiem, lai pateiktu "nē", diez vai to varētu nosaukt par padošanos; ņemot vērā, to, kāda ir sabiedrības attieksme pret pašnāvniekiem, ņemot vērā to, ka filmas, grāmatas, ziņas producē pašnāvnieka-neveiksminieka-vājā cilvēka tēlu, es teiktu, ir vajadzīga milzīga drosme, lai izšķirtos uz tādu soli .. turklāt varētu izšķirt pašnāvības, kuras izdara (vai grib izdarīt), tāpēc, ka "mani neviens nemīl", un tādas, kuras tiek izdarītas kā zināms pārdomāts žests, turklāt līdz galam patiess žests, kurš nespēj sev melot un samierināties ar meliem sev apkārt.
Bet par centieniem saskatīt pozitīvo, jo apkārt ir pietiekami daudz mēslu... nu ko lai saka, ir tāda tipa mēsli kā "man ir tik daudz jāstrādā", "priekšnieks/pasniedzējs/skolotājs mani neciena", "mani ir piekrāpis draugs/draudzene"... bet tas taču ir tāds seklums, tā ir nespēja pacelt galvu mazliet augstāk un uz brīdi atrauties no savas mietpilsoniskās un nožēlojamās dzīves... tās ir mazas un nožēlojamas bēdas. Prieki, ar ko šīs bēdas tiek kompensētas ir tikpat sekli.. Atrauj savu skatienu no savām kurpēm un paraudzies dziļāk. Pirmdiena, 7. Jun 2004, 22:33 g_sch
Piekriitu ka pasnāvība - tas tieshām ir grūti, tas tomēr ,lai kāa vairumam cilvēku neshisku ir loti drosmiigs, solis.
Glēeevie to nespēj........
UN isteniba pat pasnaviiba kura izdarit ar moto " neviens mani nemiil" man skiet pietiekami pardomāts solis. Tu jau nevari zinat kas tam cilvecinjas dzilji sirdii slēpjas, ko vinsh pārdzīvo. Un vardi kas ir atstāti uz tām pashnaviibas zīmiitēm vienmēr skiet nedaudz banāli. Bet tas kas ar mums notiek reālajā dzīvē nekad nav banāls.................. |